Nav deju, nav pieprasījuma pēc pastalām

Šī gada jūlija sākumā plānotie klātienes Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki pārtapa e-dziesmu svētkos. Iztrūkstot klātienes mēģinājumiem un koncertiem, mazinājies arī pieprasījums pēc tradicionālajiem tautas tērpa apaviem - pastalām. Gaidīto ražīgo darba cēlienu, tagad meistari aizvada krietni mierīgākā režīmā.

Alberts Brokāns savas pirmās pastalas izveidoja pirms 30 gadiem - laikā, kad, līdz ar ražošanas apvienības “Daiļrade” likvidāciju, sasaucis kopā bijušos kolēģus un darbu turpinājuši jau kā individuālie komersanti. “Nonācu līdz tam, ka uztaisīju pats piegrieztnes, pamatojoties uz sakrālās ģeometrijas principiem. Jo es neko nezināju, kā tas viss jādara. Bet uztaisīju piegrieztnes, un sākām palēnām taisīt,” Alberts Brokāns, pastalu meistars.

Lai ar meistars neuzskaita izgatavotās pastalas, viņš ir pārliecināts - kaut viens pastalu pāris ir katrā Latvijas novadā.  “Kaut vai viens deju kolektīvs jau nu noteikti ir pie manis pasūtījis. Tā jau feini, ka pasūta tev kolektīvs, tad zini, ko darīt. Ņem un uztaisi, prīmā,” pauž Alberts Brokāns

Ja līdz šim gads pirms Dziesmu un deju svētkiem bijis aktīvākais darba laiks, tad pēdējo gadu Covid-19 pulcēšanās ierobežojumi amatiermākslas kolektīviem un e-dziesmu svētki pārtrauca arī darbu meistaram. Kā saka - nav deju, nav pieprasījuma pēc pastalām. “Kā ar nazi nogrieza visu. Neviena pasūtījuma visu gadu, līdz šim brīdim. Nu, bija varbūt ar tur pagājušogad uz Jāņiem, tur kaut kas, nu, divās dienās pa vienam pārītim jūnijā. Nu, kas tas ir. Nekas. Paldies Dievam, ka es esmu pensionārs, mani tik sāpīgi neskar varbūt kā citus cilvēkus,” atzīst Alberts Brokāns.

Tagad vien ar internetveikala starpniecību uz Līgo svētkiem vai kāzām tiekot nopirkti atsevišķi pastalu pāri. Tiek sūtīti arī uz ārzemēm. 

Šobrīd Albertam ir laiks realizēt radošās idejas, veidojot dažādus ādas izstrādājumus. Bet, vaicājot par nākotni, Alberts tomēr ir optimisma pilns. “Dziesmu svētki būs, būs atkal pieprasījums. Būs tirdzniecība. Viss būs kārtībā.”


Foto: Juris Rozenbergs