Nākamgad plānotas labākas zvejas iespējas

Vairākas zivju sugas Latvijas zvejnieki nākamgad varēs zvejot mazāk, būs arī stingrāki ierobežojumi mencu un lašu piezvejā, tomēr brētliņu, kas ir viens no zvejnieku pamatlomiem, un Rīgas jūras līča reņģu zvejas apjomi būs lielāki.  Ziemeļkurzemes zvejnieki to vērtē pozitīvi. Arī Pasaules Dabas fonds norāda, ka palielinājums ir veikts zinātnieku rekomendāciju apjomā, tomēr vērš uzmanību, ka situācija Baltijas jūrā neuzlabojas, tāpēc nepieciešami drosmīgi lēmumi.

Jūra ir tik liela, cik ir, un zivju resursi pamazām būs izsmelti – tā atzīst viens no Rojas piekrastes zvejniekiem. Kvotu palielinājums vairāk skars intensīvās zvejas veicējus, jo sīkākās reņģes, kas vairojas, ir dziļumā, piekrastes zvejnieki tās sasniegt nevar. “Aprīlī, kas parasti bija, ko zvejnieki sauca “ledus reņģe” – riktīgi tāda liela – tā jau vairāk desmit gadus nav. Pēc tam tā pavasara, ko par “lapu reņģi” sauc, kad lapas sāk plaukt, tā arī vairāk nav. Tā kā piekrastē ar stacionāriem zvejas rīkiem uz reņģi tur nav vērts laiku kavēt un resursus,” saka Viesturs Vīgants, piekrastes zvejnieks.

Arī Kolkas zvejnieks Andris Laukšteins stāsta, ka vēl desmit gadus atpakaļ piekrastes zvejnieki kvotas varēja izzvejot, bet pēdējos gados nozveja ir mazāka. Bet viņš uzsver, ka katrs gads ir citādāks, tāpēc kvotu palielinājumu uztver kā labu ziņu un iespēju, tomēr piekrīt, ka tas vairāk skars lielos zvejniekus. “Jo šodien viņiem ir lielas jaudas kuģi, kas līcī iet. Kādreiz nebija tādi. Un viņi var ļoti daudz nozvejot. Un tās kvotas lielākoties pietrūkst. Viņi pērk no citām vietām un tā tālāk,” skaidro Andris Laukšteins, zvejnieku saimniecības “ZVĪŅAS L” īpašnieks.

SIA “Līcis-99” pamatā zvejo brētliņas Baltijas jūrā un reņģes Rīgas jūras līcī. Tieši šīm abām sugām nākamgad būs labākas zvejas iespējas – brētliņai par gandrīz 3000 tonnām vairāk nekā šogad, bet reņģei apjoms palielināsies par 21%. Uzņēmums uzskata, ka tā ir laba ziņa ne tikai zvejniekiem, bet arī ražotājiem un pārstrādātājiem. “Šad tad jau notiek, ka zivis tiek iepirktas un piegādātas gan no Zviedrijas, gan Polijas varbūt, dažkārt pat ar Igauniju tiek kaut kādas kombinācijas veiktas. Tā kā manipulācijas iespēja ir, bet nenoliedzami, ja pašiem ir sava kvota, tad tas būtu tieši tas pats, kad kokmateriāli trūkst, un mežā koki uzaug vairāk un drīkst nocirst vairāk. Un tad tu arī vari vairāk pārstrādāt,” saka Aivars Lejietis, SIA “Līcis-99” valdes priekšsēdētājs.

Pasaules Dabas fonds atzīst, ka kvotu palielinājums ir zinātnieku un vides nevalstisko organizāciju rekomendāciju apjomā. Taču trim no desmit Baltijas jūrā svarīgām zivju populācijām - Austrumbaltijas mencai, Rietumu reņģei un Baltijas lasim jūras Dienvidu daļā – rekomendācija ir nulle zvejas kvotu. “Rietumbaltijas mencas gadījumā zinātnieku ieteikumi ir tikai un vienīgi atļaut to kā piezveju. Līdz ar to - patiesībā šīs te rekomendācijas un šī brīža situācija Baltijas jūras ekosistēmas stāvoklī kā tādā, domāju, mums ir jāuztver tāds kā palīgā sauciens Baltijas jūrai, jo mēs redzam, ka ar katru gadu stāvoklis paliek arvien kritiskāks,” atzīst Elza Ozoliņa, Pasaules Dabas Fonda programmu vadītāja.


Foto: Freepik