Nākamgad ar Eiropu sinhronizēs Baltijas valstu elektrotīklus

Atklāta teju kā pārbūvētā augstsprieguma līnija Valmiera-Tsirgulina Igaunijā. Tas ir nozīmīgs projekts, lai jau nākamgad varētu notikt visu trīs Baltijas valstu eletrotīklu sinhronizācija ar kontinetālo Eiropu. Šis solis nākotnē ļaus palielināt elektroenerģētiskās apgādes drošību reģionā, kā arī attīstīt uzņēmējdarbību. 

Visu trīs Baltijas valstu elektroapgādes tīkli jau vēsturiski ir izbūvēti, darbojas sinhronā tīklā ar Krievijas un Baltkrievijas vienoto elektrosistēmu. Šāda elektroapgādes sistēmas sinhronizācija starp valstīm ir nepieciešama, lai nodrošinātu apgādes drošību un stabilitāti. Baltijas valstis jau sen ir apņēmušās šo atkarību no Krievijas pārtraukt. Lai tas notiktu, bija jāveic nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūras attīstībā. “Valmiera-Tartu pagājušajā gadā un Valmiera-Tsirgulina šogad. Šobrīd ar Igauniju esam savienoti ar trīs pilnīgi jauniem savienojumiem,” saka AS “Augstspriegumu tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir pilnībā pārstājusi importēt elektroenerģiju no Krievijas. Lai nodrošinātu tīklu stabilitāti, tehniski elektroenerģija aizvien ik sekundi plūst uz un no Krievijas. Irklis: “Lai mēs varētu droši un sekmīgi sinhronizēties ar kontinentālo Eiropu, mums ir jābūt arī pašiem labi savienotiem. Lai mēs varētu arī starp Baltijas valsīm efektīvi apmainīties ar enerģiju, apmainīties arī ar balansējošam jaudām, kas ir ārkārtīgi svarīgi sinhronizācijas procesā. Līdz ar to nodrošināt augstāku enerģētisko drošību visiem Latvijas un arī Baltijas patērētājiem.”

Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija ir noslēdzošais posms, lai jau nākamgad februārī varētu notikt Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu. Šī projekta īstenošanā ieguldīti 14 miljoni eiro, ko 75% apmērā finansē Eiropas Savienība.

Irklis: “Vispirms mēs atslēdzamies no Krievijas un Baltkrievijas sistēmām. Dažas dienas mēs strādājam izolētā režīmā. Pārliecināmies, ka paši esam gatavi nodrošināt sistēmas stabilitāti, tad slēdzamies klāt kontinentālās Eiropas tīkliem caur Lietuvas-Polijas savienojumu.”

Sinhronizācijas process iedzīvotāju ikdienas gaitas nekādi neietekmēs, uzņēmums “Augstspriekuma tīkls” darīs visu iespējamo, lai tā laikā elektroenerģijas padeves traucējumi nenotiktu, kā arī viekto investīciju dēļ netiktu celti tarifi. Pievienošanās Eiropas tīklam nākotnē ļaus arī attīstīt elektroenerģijas tirgu, radot labvēlīgu vidu uzņēmējiem. “Ir jāveicina atjaunojamās enerģijas ražošana. Tas ir ļoti būtiski, varētu pat teikt, ka paralēls un svarīgs izaicinājums šobrīd, arī tai skaitā lai pilnvērtīgi un droši nodrošināta jau sinhronizācijas procesa darbību. Jo jebkurai valstij ir jācenšas pēc iespējas vairāk sevi nodrošināt pašai ar savām ražošanas jaudām,” saka Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe.

Ražošanas jaudu palielināšanai un enerģētiskās drošības veicināšanai Latvija aizvien meklē iespējas tālākā nākotnē izbūvēt tiešos starpsavienojumus ar Zviedriju, kā arī Vāciju.