Tie, kuri var - krās, kuri nevar - savilks jostas ciešāk, jo uz valsts atbalstu īpaši necer. Tāda rādās nākamā apkures sezona Latvijā. Jau ir pašvaldības, kuras īsteno savus mājasdarbus, lai varētu taupīt uz siltumapgādes izdevumiem - maina apkures veidu un siltina mājās.
Straujais energoresursu cenu pieaugums liks pārskatīt tēriņus daudziem. Jelgavnieki stāsta, ka krāt nav no kā un uz valsts palīdzību īpaši necer. Sniegtos atbalstus varēs saņemt vien atsevišķas mērķgrupas, arī no pašvaldības.
Jelgava izskata atbalsta veidus sociāli neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, papildus cerot uz valsts atbalsta programmām un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem mājsaimniecībās. Jelgavas pilsētas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Elita Krūmiņa: “Jelgavā ir tāda laba lieta, ka jau savlaicīgi tika domāts apkurē par pāreju no centralizētās gāzes uz šķeldu. Ja mēs ejam tā strukturēti un pragmatiski, tad vispirms ir jāsaprot, kas notiek valsts līmenī, kāda ir tā pieeja, kā valsts plāno atbalstīt.”
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes budžets gada laikā pieaudzis par 1,6 miljoniem eiro, līdz ar to tiek domāts par dažādiem atbalsta veidiem iedzīvotājiem. Tikmēr Olaine nākotnē cer ietaupīt, šobrīd veicot plašus māju siltināšanas pasākumus, norādot, ka apkures tarifi šogad nemainīsies. Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs: “Sliktākajā gadījumā ceram uz valsts atbalstu. Paši arī meklēsim atbalsta pasākumus iedzīvotājiem. Papildus turpinās aktīvs renovācijas process, šogad plānojam to uzsākt vēl 16 līdz 20 mājām.”
Arī Ekonomikas ministrija uzsver mājokļu energoefektivitātes celšanas pasākumus kā prioritārus, veicinot arī siltumapgādes pakalpojuma sniedzējiem pāreju no fosilā kurināmā uz vietējo biomasas kurināmo. Eiropas Savienības līdzfinansējumam jau saņemti 72 iesniegumi, Pierīgas un Zemgales reģionā pieteikumu bijis visvairāk. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns: “Mēs ceram, ka liela daļa no šiem projektiem varētu tikt ieviesta tuvākajā laikā, jo saprotam, ka ir laika spiediens. Tas jādara pēc iespējas ātrāk. Pašvaldības, kuras tos mājasdarbus bija veikušas un turpina veikt, manuprāt, būs daudz labāk sagatavojušās nākamajai apkures sezonai.”
Latgalē un Rīgā cenu kāpums energoresursiem būs tik straujš, ka izdevumu slogs ģimenēm liks vairāk domāt par taupības pasākumiem. Kāda rīdziniece plāno vairāk izvērtēt cenas, lūkot pēc papildus peļņas iespējām un veidot kaut mazus, bet uzkrājumus.
Kā jau iepriekš norādījusi Ekonomikas ministrija, tad mājokļa pabalsts nākamajā sezonā būs vien atsevišķām mērķgrupām, bet ne visiem. Pārējiem būs jādomā, kā iztikt pašiem.
