Mūsu jaunieši piedzīvo, ko nozīmē būt karavīram miera laikā

Ikdienā mācībās Ādažu militārajā bāzē, bet reizi gadā malkas talkā Zvannieku mājās Cēsu pusē ASV karavīriem, kuri uzturas Latvijā, tā ir iespēja izrauties no ikdienas rutīnas un palīdzēt Zvannieku kopienai saimniecības darbos. Nupat visi kopā pavadījuši kārtējo talkas dienu.

Uz Zvannieku mājām, kas darbojas pēc kopienas principa un kur dzīvo vairākas ģimenes un kopīgi audzina bērnus un pusaudžus, kuri palikuši bez vecākiem vai viņiem ir atņemtas vecāku tiesības, šoreiz ieradās 25 ASV karavīri, lai aukstajā sezonā palīdzētu sagādāt nepieciešamo malku. Karavīri stāsta, šis ir veids, kā atdarīt Latvijai par uzņemšanu savā valstī. ASV armijas seržants Bleiks Lapels: “Es domāju, dzīvojot Amerikas Savienotajās valstīs, daudzi nezina, kāda ir šī pasaules puse, atbraukt šeit un redzēt, cik lieliski šeit ir cilvēki, cik laipni un draudzīgi ir visā, ko mēs darām, un aicina mums būt kopā ar saviem draugiem un ģimenēm. Mūsu partneri ved mūs uz šīm lieliskajām vietām. Tas mums nozīmē daudz. Tā droši vien ir labākā daļa mūsu darbā.”

ASV armijas seržants Kamerons Lī: “Latvija ir mūsu uzņēmējvalsts. Un tā kā viņi ir tik laipni, lai mūs uzņemtu un izmitinātu, šis, varētu teikt, ir veids, kā mēs varam atdarīt un izdarīt ko labu.”

Starp karavīriem bija arī Ukrainā dzimušais Iļja Krušenko, kurš pirms daudziem gadiem ar ģimeni pārvācies uz Amerikas Savienotajām valstīm. ASV armijas seržants Iļja Kruščenko: “Man ļoti patīk šeit būt. Laikapstākļi atgādina manu bērnību, kad augu Ukrainā, kad biju maziņš. Ziema bija mans mīļākais gadalaiks, un es vienmēr gāju pie omītes palīdzēt saskaldīt malku un tādas lietas. Tā kā tas ir lieliski – būt dabā un palīdzēt vietējai kopienai, pārliecināties, ka viņiem ziemā būs silti.”

ASV armijas štāba virsseržante Kristena Dodsa: “Latvieši pret mums, ASV karavīriem, ir bijuši ļoti viesmīlīgi, kopš mēs šeit esam. Tāpēc mēs esam priecīgi, ka mēs varam vienu dienu pavadīt, atbraucot šeit, strādājot un dodot ko atpakaļ.”

Zemessardzes Studentu bataljona kaprālis Nils Students: “Cenšamies reizi gadā ar ASV vēstniecības un ar ASV karavīru atbalstu un ar zemessargiem no Studentu bataljona un kādreiz arī no citiem bataljoniem, mēs cenšamies vismaz reiz gadā šeit atbraukt un uztaisīt kārtīgu malkas talku. Vismaz vienreiz aizpildīt gadā viņu malkas šķūni. Protams, nav tik daudz brīva laika, viņiem ir mācības, mācības, mācības, bet šī mēdz būt tā diena, ko viņi atceras varbūt vairāk nekā citas dienas, jo tā ļoti atšķiras.”

Arī jaunieši Zvanniekos ir priecīgi karavīrus uzņemt. Viņi stāsta, NATO karavīri ir labi komandas biedri, tomēr esot arī lietas, kas ārzemju viesiem jāpamāca. “Vienmēr tas ir lepnums, it īpaši, kad NATO atbrauc, palīdz mums kā ģimenei. Vienmēr šī palīdzība, kā es teicu, ir vajadzīga. Ziemā bez malkas ir diezgan grūti.” 

Zvannieku mājas dibinātāji norāda, ka ir pateicīgi par karavīru darbu, jo bez viņiem ik gadu mežā sagāzušos kokus no meža izvest būtu grūti. “Mūsmājām tā ir tāda liela palīdzība katru gadu bijusi. Šo lielo darbu mums būtu ļoti grūti izdarīt. Bet otrs – viņiem pašiem, dzīvojot Latvijā, tas dod iespēju iepazīties ar kaut ko citu, kā tikai kazarmas un ceļš no vienas vietas uz otru,” saka biedrības “Zvannieku mājas” dibinātājs, valdes loceklis Juris Cālītis.

“Bet mūsu jaunieši atkal piedzīvo, ko nozīmē būt karavīram miera laikā, ka tas var tik skaisti būt, ka viņi dodas šajā misijā, kur viņi sludina draudzību. Tas mums ir ļoti svarīgi. Un esmu priecīga, ka mani jaunieši, tie, kas neatrodas skolā, ir kopā ar karavīriem,” saka biedrības “Zvannieku mājas” valdes priekšsēdētāja Sandra Dzenīte-Cālīte.

Tāpat ar tehniku talkā nāca arī Zvannieku māju kaimiņš, kurš arī citas reizes kopienai palīdzību neatsaka. Tad, kad visi darbi bija padarīti, karavīri pavadīja laiku kopā ar jauniešiem.