Latvijas Antīko automobīļu kluba Seno motociklu sekcija devās ikgadējā sezonas noslēdzošajā braucienā - “Pretī rudenim 2022”. Tās valdes loceklis Mārtiņš Grēve stāsta: “Vecākais motocikls ir 1913. gada. Ir 1928. gada, arī kara gada - 1941., 1942,, 1943, “Harly Davidson”. Protams, neizpaliek bez padomju tehnikas - “jawas”. Esam diezgan kuplā skaitā pārstāvēti ar dažāda veida tehniku.”

Antīko automobīļu kluba Seno motociklu sekcijas valdes loceklis Mārtiņš Grēve atbrauca ar padomju laika “Iž” motociklu ar blakus vāģi. “Man to uzdāvināja bēdīgā stāvoklī – ar norunu, ka es to restaurēšu, iepriekšējais īpašnieks reizi gadā varēs izbraukt ar motociklu. Mums ir šāda noruna. Ņemot vērā to, ka šim motociklam ir pirmais tāda veida izbrauciens, man ir jāpārbauda, vai vecais saimnieks var saņemt pārvietojoties spējīgu tehniku, saviem izbraucieniem.”

Aizgājām aprunāties ar pašiem motociklu īpašniekiem. Piemēram, 1913. gada angļu motocikla “Rex” īpašnieks ir restaurators un kolekcionārs Juris Ramba. “Šis motocikls ieradās Latvijā no Sibīrijas pa dzelzceļu. Es aizsūtīju 200 rubļus padomju laikā. Bija vēstule no viena veca vīra, ar aizsalušu šķūnīti. Tas motocikls nerādījās trīs mēnešus. Es domāju, ka esmu piešmaukts. Bet viņš vēlāk atvainojās, ka bija aizsalis - ledus, sniegs, kā jau Sibīrijā. Motocikls atceļoja bez dzinēja, ar vienu citu dzinēju iekšā - neorģinālu. Kādu gadu cīnijos, lai sameklētu literatūru, kas tas vispār tāds ir, un saprast, kādu dzinēju man meklēt.”

To, ka tas ir sens motocikls, parāda arī tas, ka iedarbināšana nenotiek ierastajā veidā. Kopā ar viņu ieradās arī viņa dēls - Roberts Ramba. Viņš atbrauca ar 1930. gada “Norton” motociklu. “Tas stāsts sākās 1978. gadā, kad es vēl nebiju dzimis. Manam tēvam uz ādas jakas bija nozīmīte - “Norton TT winer”. Viņam darbā pienāca kolēģis un jautāja, kāds viņam ir sakars ar “Norton”. Jau tajā laikā viņš krāja un apkopoja informāciju, interesējās, meklēja priekš savas kolekcijas, lai varētu kaut ko restaurēt. Tas kolēģis viņam saka, ka vecāki Auces pusē taisās mest laukā šo motociklu. Šim gan nebija motors tajā brīdī, bet viss - rāmis, riteņi, stūre, bāka un izpūtējs - bija.”

Roberts Ramba saka, ka braukšana ar šo motociklu ir ļoti interesanta, lai gan ikdienā viņš ar to nepārvietojas. “Tad, kad gribas nolaist tvaiku, izbraukt un ļauties tam braucienam, aizmirsties. Motocikls ir labākais terapeits. Ir jāzina, daudz grāmatas jāizlasa, lai vispār varētu iedarbināt. Daudz jāeksperimentē. Šim konkrēti motociklam jau esmu vienu virzuli netīšām nokāvu, jo neizpratu eļļošanas sistēmu. Viņam ir ļoti savdabīga eļļošanas sistēma.