Monitorējot notekūdeņus, mēģina saprast, vai nav parādījusies jauna kovida mutācija

Jau gandrīz gadu institūts “BIOR” divas reizes nedēļā vairākās notekūdeņu attīrīšanas stacijās Latvijā ievāc notekūdeņu paraugus. Tālāk tos zinātnieki analizē laboratorijās, nosaka kovida koncentrāciju un izdara secinājumus par vīrusa izplatību. Publicēti arī jaunākie dati. Eksperti notekūdeņus ievāc 11 pilsētās. No iekārtās ievāktajiem datiem secināts, ka jūlija sākumā teju visās teritorijās saslimšana ar kovidu atkal vēršas plašumā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pārstāvis Dāvids Fridmanis saka: “Pēc klīniskiem datiem jau paši redzat. Tiek vērots visu laiku. Tagad rezultāti parāda arī notekūdeņos, ka sāk celties šis cipars uz augšu. Viennozīmīgi tas tiek saistīts ar BA5 varianta ienākšanu Latvijā.”

Šobrīd BA4/5 omikrona variants ir dominējošais. To eksperti uzskata arī par inficēt spējīgāku. Tieši tāds arī ir viens no monitoringa mērķiem – agrīni pamanīt un signalizēt par jaunu vai bīstamu variantu parādīšanos reģionos. 

Dāvids Fridmanis: “Mēģinam uzķert, vai netīšām nav parādījusies kāda… mutācijas visu laiku parādās, katram cilvēkam vīruss ir citādāks un katram cilvēkam ar citām mutācijām, bet svarīgākais, vai mutācija nostiprinās un iegūst, dod kaut kādu priekšrocību vīrusam, straujāk izkonkurēt visus citus vīrusa variantus.”

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pārstāve Dita Gudrā pauž: “Ir bažas par citu omikrona paveidu, kuram, iespējams, ir klīniski smagāka gaita. Pašreiz ir ASV, Eiropā ir samēra maz izplatīts. Tad monitorējam, vai neienāk jauni paveidi, kas var radīt noslodzi veselības aprūpei.”

Iegūtos datus no notekūdeņiem, institūta “BIOR” un Biomedicīnas centra eksperti nodod ar veselības aprūpes jomu saistītām iestādēm. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) novērojis, ka dati sakrīt arī ar, piemēram, kovida testēšanas rezultātiem. 

SPKC pārstāve Ilze Arāja pauž: “Jānošķir divas lietas. Viens ir tad, kad saslimstība ir zema, tad ar šo papildus rīku varam skatīties, kur vai kuros reģionos ir pieaugums. Monitoringa datus vērtējot, redzam, ka visaugstākā - līdzīgi kā notekūdeņi rāda - saslimstība ir Rīga, Pierīga.”

Tiesa gan - jāņem vērā, ka notekūdeņu datus dienesti iegūst vēlāk nekā, piemēram, testēšanas. Lai arī tā, tiem tomēr esot nozīme. “Agrāk jebkurš cilvēks varēja doties ar aizdomām, ka ir saslimis, veikt bezmaksas testu. Pašreiz tas ir tikai ar ārsta nosūtījumu. Tas nozīmē – ne visi cilvēki, kas klepo un puņķojas, dodas testēties. Notekūdeņi ir iespēja - kā epidemiologi redz kopējo ainu,” saka Dāvids Fridmanis.

Tas nozīmē, ka patiesībā ar kovidu saslimušo skaits Latvijā ir daudz lielāks, nekā to uzrāda oficiāla statistika. Bet to, cik liels skaits sasirgušo, noteikt nav iespējams. 


Foto: Freepik