Ir septiņi no rīta. Vēl pirms dienas svelmes ceļu uz vasaras mājvietu Lielvārdē, Kaibalas salā - laivā mēro aitas. Jau otro gadu tiek turpināts mobilā ganāmpulka projekts, ierasto zāles pļaušanu salā aizstājot ar ganībām.
“Ganīšana tiek veikta ar mērķi atjaunot bioloģisko zālāju, jo uz salas kādreiz bijis bioloģiski vērtīgais zālājs, tad tas daudzu gadu nekopšanas rezultātā aizaudzis, tāpēc tagad tiek plānots atjaunot zālāju. Noganīšana ir labākais veids. Pļaušana ir līdzvērtīga, bet, izvērtējot visu par un pret, tomēr secinājām, ka ganīšana ir dabīgāka, videi saudzīgāka, ekoloģiskāka, un arī aitas to noēdamo zāli izēd uz izlasi. Tas nav pļāvējs, kas visu nopļauj pēc kārtas,” stāsta Sandra Pudāne, vides inženiere.
Šogad uz salas devušās sešas aitiņas, kas tur aizvadīs trīs mēnešus. Izvērtējot aizvadīto gadu, kad uz salas tika nogādātas 20 aitas, tas esot bijis krietni par daudz teju 1.5 hektāra lielajai salai. “Šogad ir mazāks skaits, jo pagājušogad pieļāvām nelielu kļūdu, kad tika aizvestas aitiņas pārāk daudz. Aitas visu noēda, līdz ar to ganīšanās laiks bija jāsaīsina. Pagājušogad viņas pavadīja uz salas tikai vienu mēnesi,” saka Sandra Pudāne.
Pirmajā gadā ganāmpulku nodrošināja Latvijas Dabas fonds, kas šogad piedāvā tikai govju ganāmpulkus. Tāpēc meklēti citi risinājumi. Šogad uz salas dzīvojas, var pat sacīt, vietējās aitiņas, kas nāk no kaimiņos esošās Birzgales pagasta “Segliņu” saimniecības. “Aitas ir diezgan apbrīnojams dzīvnieks, ka viņas ļoti ātri asimilējas jebkurā vidē. Viņas tiešām ir tā, ka ielec pilnīgi jaunās ganībās, ja viņām ir, ko ēst, liekas, viņām nekas apkārtējais vairs nav svarīgs. Arī tagad, aitiņas vedot, viņas man tādas ļoti, ļoti pieradinātas ir, likās, ka varbūt stāvēs krastā un blēs, meklēs saimnieku. Tikko, kā pārveda pāri un tikko izlaida ārā, uzreiz tajā zālītē iekšā un zālīti sūkā. Liekas, ka viņām apkārtējais pārējais vairs neinteresē,” skaidro Rolands Lāss, saimniecības “Segliņi” saimnieks.
Sandra Pudāne: “Šīs aitas ir mājas aitas, viņas visu savu mūžu dzīvojušās mājās, aplokā kūtiņā, viņas ir drosmīgākas, pieradušas pie cilvēkiem. Šajā sakarā lūgums visiem iedzīvotājiem, salas apmeklētājiem, makšķerniekiem, zvejniekiem, atpūtniekiem lūgums aitas netraucēt, neaiztikt, nebarot ne ar ko. Aitām ir barība zāle, un nepieciešamais sāls tiek nodrošināts.”
Tāpat regulāri aitas apciemos gan saimnieks, gan pašvaldības pārstāvji.
Latvijas Dabas fondam šogad jau maija mēnesī mobilā ganāmpulka sezonu atklāja vienpadsmit balti jostainās Galoveju šķirnes govis. Šovasar plāno darboties 20 teritorijās. Noganīšana ir viens no labākajiem veidiem, kā palīdzēt pļavām atgūt augu sugu daudzveidību un pierasto pļavu puķu krāšņumu.
