Aizvadītā ziema bijusi labvēlīga egļu astoņzobu mizgraužu ziemošanai. Lai turpmāk ierobežotu šī kaitēkļa bojājumus egļaudzēs, no 1. aprīļa 32 Latvijas novados izsludināta ārkārtējā situācija. Tās laikā spēkā būs saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā arī noteikti aizsardzības pasākumi, lai ierobežotu kaitēkļa tālāku izplatību. 

Meža patalogs un Valsts meža dienesta (VMD) eksperts Vasīlijs Kolačs ir patiesi noreizējies, ka šajā sezonā visā Latvijā strauji turpināsies egļu astoņzobu mizgraužu izplatība. Viņš norāda, ka pašlaik vistraģiskākā situācija ir Vidzemē. 

Speciālists cer, ka no 1. aprīļa izsludinātā ārkārtējā situācija 32 Latvijas novados situāciju kaut cik uzlabos. Tās laikā vērtīgo egļu audžu tiešā tuvumā būs aizliegta koku ciršana, lai eglēm nepievilinātu kaitēkļus, ReTV Ziņām norāda Zemkopības ministrijā (ZM). “100 metru zonā ap vērtīgo egļu audzi ārkārtējās situācijas laikā, kad mizgrauži lido, tiek ierobežota skujoku ciršana. Tas nozīmē, ka tur nevar cirst egli vai priedi. Kāpēc tā? Tāpēc, ka visi zinām, ka mežā, kur cērt kokus, smaržo pēc sveķiem. Tie ir terpēni, kas pievilina mizgraužus, līdz ar to gribam novērst, lai mizgrauži netiktu pievilināti vērtīgajām egļu audzēm,” saka ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, 

Savukārt, ja egļu astoņzobu mizgrauži kokus jau ir invadējuši un tie ir bojāti, tad ciršana ir atļauta, lai novērstu kaitēkļu tālāku izplatību, kā arī lai koksne nezaudētu vērtību. Šādās cirsmās būs jāzvieto feremona slazdi, lai mizgauži neizlidotu uz citām audzēm. Ozols: “Ar šo nodarbosies profesionālās organizācijas, pirmkārt, jau Valsts meža dienests, otrkārt, “Latvijas valsts meži”, kas apsaimnieko valsts īpašumā esošos mežus, un Rīgas meži.”

Egļu astoņzobu mizgrauzis aizvadītajā vasarā krietni izbojājis vērtīgas egļu audzes Smiltenes pilsētas teritorijā. To apsaimniekotāji “Latvijas valsts meži” šajās dienās šeit veikuši divas cirtes, lai šopavasar ierobežotu kaitēkļu tālāku izplatību. 

Izstrādātajā platībā tuvākajā laikā izvietos feremona slazdus, lai pievilinātu kaitēkļus, monitorētu to daudzumu un pasargātu blakus teritorijā esošās vērtīgās egles. 

“Latvijas valsts meži” cer, ka ārkārtējās situācijas laikā tieši privāto mežu saimnieki pievērsīs uzmanību tam, kas notiek viņu īpašumā. Tiesa gan, kā uzsver ZM, pašreizējais valdības lēmums neparedz iespēju sodīt vai kā citādi piespiest meža īpašnieku apkarot egļu astoņzobu mizgraužus, ja tie izplatījušies privātīpašumā. Ozols: “Pašlaik nevaram uzlikt piespiedu pienākumu cilvēkam, kur nevaram garantēt, ka varam palīdzēt to realizēt. Mežistrādes jaudas jau nav bezgalīgas. Tas jau nav reizēm momentā dabūjams. Varam uzlikt šo ierobežojumu un maksimāli atvieglot iespēju saņemt visas nepieciešamās atļaujas un atzinumus.”

Ārkārtējā situācija būs spēkā līdz 30. jūnijam. Tās noteikumi būtībā attiecas tikai uz meža īpašniekiem vai cilvēkiem, kuri saistīti ar mežistrādi. Meža nozares speciālisti un zinātnieki ārkārtējās situācijas laikā veiks mizgraužu aktivitātes monitoringu, nepieciešamības gadījumā ZM valdībā var lūgt to pagarināt.