Valsts policija sadarbībā ar Valsts drošības dienestu (VDD) šobrīd izmeklē mēģinājumu aizdedzināt Ukrainas karogu Krāslavā. Tas noticis mītiņā Ukrainas atbalstam Krāslavā marta sākumā. Notikušā liecinieki agresora rīcību nosoda un pauž bažas, ka līdzīgi domājošo Krāslavā ir daudz.
2. martā, kad teju katrā lielākajā Latvijas pilsētā notika mītiņi Ukrainas atbalstam, Krāslavā izcēlās konflikts. Pasākumu centās iztraucēt vīrietis, izsakoties un rīkojoties agresīvi, tai skaitā mēģinot aizdedzināt Ukrainas karogu. “Pēkšņi viņš stāv man blakus, aizšķiļ šķiltavu un mēģina aizdedzināt karogu. Es viņam iesitu pa rokām. Viņš paskatījās uz mani un pamēģināja vēlreiz aizdedzināt karogu. Vēlreiz iesitu pa rokām, tad jau klāt pienāca Aleksejs,” stāsta Signe Karnicka, Krāslavas iedzīvotāja.
Krāslavas novada iedzīvotājs Aleksejs Sorokins: “Pienācu klāt un, viņu uzrunājot, mēģināju atturēt. Viņš sāka uz mani lamāties, apvainot, sakot, ka viņa vectēvs karoja pret tādiem kā mēs un pret Ukrainu, ka Ukraina ir ienaidnieku valsts. Tad viņš iesita man.”
Konflikts attīstījās ļoti strauji, tikpat strauji tas tika arī apturēts. Pie agresora piesteidzās policisti un aizveda viņu prom. Jāpiezīmē, ka agresors bija alkohola reibumā. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Lāsma Kursīte: “Iepriekš pieteikta mītiņa laikā kāda persona uzvedās huligāniski, traucēja sabiedrisko kārtību, pārkāpa vispārpieņemtās uzvedības normas un apdraudēja savu un citu personu drošību. Par šo faktu ir uzsākts administratīvais process, šobrīd notiek šī procesa izskatīšana.”
Valsts drošības dienestā komentē: “Varam apstiprināt, ka VDD jūsu minētie gadījumi ir zināmi, dienests tos vērtē atbilstoši savai kompetencei, tāpēc pagaidām no plašākiem komentāriem atturas.”
Vienlaikus pēc Alekseja Sorokina iesnieguma par nodarītiem miesas bojājumiem Valsts policija atteikusi uzsākt kriminālprocesu, jo cietušais nav vērsies ārstniecības iestādē. Vīrieša agresijas lieciniekus, Krāslavas novada iedzīvotājus šis starpgadījums nepārsteidz. “Šeit ir tāpat kā Daugavpilī. Ne ar ko Krāslava no Daugavpils neatšķiras. Ja viņi patērē pamatā Krievijas propagandu, tad viņi sevi vairāk asociē ar Krieviju, nevis to, kas viņiem pasē rakstīts,” norāda Signe Karnicka, Krāslavas iedzīvotāja.
Uzrunātie lēš, ka šādi domājošo ir ļoti daudz un valstij steidzami jādomā risinājumi, kā viņus uzrunāt. Vēl krāslavieši uzsver, ka, lai gan krievvalodīgie, daudzi Latgales iedzīvotāji nemaz nav Krievijas pilsoņi vai krievi pēc tautības. Šobrīd - pretēji Latvijas pozīcijai - Krievijas nosodīšanā iestājas dažādu tautību pārstāvji, kas 30 gadu laikā tā arī nav kļuvuši piederīgi valstij.
