Lai nākamais stāsts kalpo kā piemērs tiem, kuriem šķiet – mežā vai ceļmalā izmetot atkritumus, droši vari palikt nesodīts. Kā izrādās, mūsdienu tehnoloģijas lieti palīdz ne vien īpašumu sargāšanai, bet arī vides aizsardzībai. 

Video ar aicinājumu palīdzēt atpazīt cilvēkus, kuri ceļa nomalē privātīpašumā izmet automašīnas riepas, platformā “Facebook” publicēja mežsaimnieks Kristaps Broks. Diennakts laikā video noskatījās vairāk nekā 300 tūkstoši “Facebook” lietotāju. Dabas piesārņotāju identitāte tika noskaidrota nekavējoties. Kā atzīst mežsaimnieks Kristaps Broks, šoreiz palīdzēja ceļa malā uzstādītā novērošanas kamera. “Meža nozarē diezgan aktuāla ir tēma par kamerām. Ir bijuši mēģinājumi, kad grib nozagt kokmateriālus, tādēļ mūsu uzņēmums šādā veidā pasargājas no šādiem gadījumiem. Mums ir 13 šādas kameras dažādos objekts, ar dažādiem video. Šoreiz riepu izmetējiem ļoti nepaveicās. Momentā atsūtīja gan adresi, telefonu, vārdu, uzvārdu, labi vēl, ka personas kodu neatsūtīja.”

Video redzamais vīrietis pats esot Kristapu uzmeklējis, taču paskaidrot, kādēļ riepas jāmet grāvī, ja šobrīd visā Latvijā tās nododamas bez maksas, nav varējis. “Gatis apzvanīja visus mūsu kopējos paziņas ar lūgumu, lai piezvana man un lai izņem video. Neviens negribēja zvanīt, tādēļ saņēmās dūšu un pats piezvanīja, teica, ka vainīgs, ka tā gadījies. Uz to es viņam teicu, ka izmest riepas “negadās”, tas ir apzināts lēmums. Teica, ka pēc divām dienām savāks. Izskatās, ka bija saņēmies dūšu un savāca tajā paša dienā. Vienīgi, ka pats nenesa, bija atradis kādu rūķi, kas nes. Tad tā nav forši, bet labi – darbs izdarīts, viss kartībā.” 

Kā stāsta Kristaps, pateicoties šādām novērošanas kamerām, nereti esot izdevies palīdzēt atrast noklīdušus dzīvniekus, palīdzēt sēņotājiem atrast ceļu mājup un tamlīdzīgi. Taču tiem, kuriem uzvedības kultūra klibo, viņš iesaka tomēr piesargāties. “Noteikti neejiet čurāt atklātā vietā, kur notiek mežistrāde! Nez kāpēc cilvēkiem vienmēr gribas to izdarīt kameras priekšā. Ieteikums pavisam vienkāršs. Un mest ārā nevajadzētu atkritumus arī, tas diez ko labi nebeidzas. Jo tagad tās kameras ir viegli pieejamas visiem. Tās ir tik ērtas, mazas. Baterijas arī strādā vairāk kā mēnesi.”

Kā piebilst Kristaps, pēc šī gadījuma ir cerība, ka nedz pats vaininieks Gatis, nedz kāds cits, kurš šim stāstam ir sekojis līdzi, neatļausies izmest riepas ceļmalā vai būvgružus grāvī, apzinoties, ka ik soļa var būt kāda redzīga acs.