Latvijas mazās ostas Valsts kontroles redzes lokā nonākušas pirmo reizi. Talsu novadā tās ir divas – Rojā un Mērsragā. Lai gan vairāk nesakārtotu lietu ir tieši Rojā, no revidētajām mazajām ostām mērsradznieki vienīgie Latvijā izmaksājuši sev prēmijas. Revidētajos piecos gados summa sasniegusi 181 tūkstoti eiro. Valsts kontrole atzīst, ka tas nav pārkāpums, bet tomēr aicina naudu tērēt pārdomātāk.
Valsts kontroles redzeslokā nonāca septiņas mazās ostas – visas ļoti atšķirīgas. Mērsraga osta ir viena no veiksmīgajām. Salīdzinot ostas uzņēmumu neto apgrozījumu, tā ir top līdere, kravu apgrozījums ir vairāk nekā pusmiljons tonnu, un tai ir arī krietni vairāk darbinieku nekā citiem kolēģiem. Mērsarga ostas pārvaldnieks skaidro, ka tas tāpēc, ka ostai regulāri ir sanesumi, kas pat ir bīstami kuģiem, tāpēc strādā divi zemessūcēji un divi velkoņi. “Ir minimālais apkalpes saraksts, kas ir jābūt uz kuģa. Tie cilvēki mums ir sertificēti, tāpēc mums ir tāds darbinieku skaits. Mums ir četri kuģi. Piemēram, Rojas ostā ir viens kuģis,” stāsta Jānis Budreika, Mērsraga ostas pārvaldnieks.
Mērsraga ostā strādā 26 darbinieki. Ja palielinājies kravu apgrozījums, lielākoties, ja nav disciplinārpārkāpumu un tiešie darba pienākumi veikti kvalitatīvi, divas reizes gadā visi saņem prēmijas. Kā redzams Valsts kontroles ziņojumā, tās nav maksātas katru pusgadu. Vidēji tie ir aptuveni 20 tūkstoši. Prēmijas izmaksātas arī pēc revīzijas. Jānis Budreika: “Katru gadu pieaug kravu apgrozījums, arī darba apjoms pieaug. Ja ir konkrēti apstākļi, tad ir nosacījumi, ka var izmaksāt prēmiju.”
Valsts kontrole apstiprina – prēmijas patiešām nav normatīvo aktu pārkāpums. Bet tā vērsusi Talsu novada pašvaldības un ostas pārvaldes uzmanību uz to, ka varētu izvērtēt katra darbinieka konkrēto ieguldījumu un rezultātu. “Līdzīgi kā tas notiek visā publiskajā pārvaldē. Osta ir tieši tāda pati iestāde kā pārējās pašvaldības iestādes,” uzsver Oskars Erdmanis, Valsts kontroles sektora vadītājs.
Valsts kontrole norāda, ka būtiskākās lietas Mērsrags ir sakārtojis, osta ir perspektīva, bet ir vairākas neatbilstības, kas finanšu plūsmai ļautu kļūt caurskatāmākai. Oskars Erdmanis: “Te ir jautājums par to, ka mazās ostas pārvalda nozīmīgus publiskos aktīvus. Tie ir gan pašvaldību aktīvi – zeme, infrastruktūra, akvatoriji ostas –, gan valsts, kas ir nodoti valdījumā.”
Valsts kontrole aicina Talsu novada pašvaldību izvērtēt, vai mazajām ostām būt iestādēm vai kapitālsabiedrībām, kas ļautu samazināt valdes locekļu skaitu un tās labāk pārvaldīt. “Ja man šodien jāatbild, tad pirmšķietami, protams, mēs skatāmies kapitālsabiedrības virzienā. Uzskatām, ka ostām jādarbojas autonomi, ostām ir jānosaka stratēģiskie mērķi reāli sasniedzami, un valdei viņi būtu jārealizē,” uzsver Andis Astrātovs, Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks tautsaimniecības jautājumos.
Neatbilstības, kas mazajās ostās konstatētas, jānovērš līdz nākamā gada jūlijam. Kaimiņpagastā Rojā to ir krietni vairāk, bet vissliktāko situāciju revīzija atklājusi Pāvilostā. Tikmēr Valsts kontrole atzīst, ka Mērsragam vienīgajiem bija izstrādāta zemes nomas maksas metodika tādā līmenī, ko pat lielās ostas var izmantot kā piemēru.
#SIF_NVZ2022
