Kad laikapstākļi apgrūtina visiem dzīvi, tas apgrūtina darbu dubultā – pauž Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Vissarežģītākā situācija ir lauku rajonos, kur mediķiem, lai nokļūtu līdz pacientiem, jāmēro tāls ceļš. Darbu arī apgrūtina nepieciešamā aparatūra, kas jānes līdzi un sver vairākus desmitus kilogramu.

Lauma Pujāte, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīdze, stāsta, ka dažas ziemas atpakaļ, kad bija jānokļūst līdz cilvēkam pamestā mājā pie meža, tur sniegs esot bijis līdz ceļiem.

Ir bijušas pat situācijas, kad jāizmanto ne tikai lāpsta, bet arī ķēdes, lai izkļūtu no sniega kupenām. Kāds nesens gadījums bija uz Cēsu ceļa – operatīvā dienesta vadītājam bija jāpabrīdina arī citi autovadītāji, lai nerastos jaunas avārijas.

Operatīvā transportlīdzekļa vadītājs Normunds Kalniņš stāsta, ka toreiz esot bijis melnais ledus: “Tas ceļš patiešām bija tik slidens, ka braucam, slēdzam uguņus, metam ar tālajiem, lai saprot, ka ir slidens un neuzskrien mums virsū.”

Kur braukt, stāties vai nestāties - ieslēgtie skaņas signāli rada apjukumu daudzos autovadītājos. Katra situācija jāvērtē individuāli, bet operatīvā transportlīdzekļa vadītājs atzīmē, ka regulāri rodas situācijas, kad citi vadītāji apgrūtina ātrāku nokļūšanu pie pacienta.

“Autovadītājiem pašiem ir jāizvērtē, kad brauc pa priekšu un pretī. Sanāk, ka abas bremzē un mēs arī bremzējam. Kad ejam ar ātrumu, tad sanāk apstāties, jo cilvēki neizvērtē situāciju, kā viņiem labāk rīkoties. Labāk braukt pa priekšu, un mašīna paiet garām, nevis apstāties gan tam, kas nāk,” pauž Normunds Kalniņš.

Ja uz lielceļiem daudzkārt ir risinājumi medicīniskās palīdzības auto palaišanai, tad pilsētā šādu iespēju var pat nebūt. Transportlīdzekļu vadītājiem nepieciešams vairāk izvērtēt situāciju un rīkoties apdomīgi, lai palaistu operatīvo dienestu. Mediķi arī izjūt laikapstākļu ietekmi uz darba apstākļiem, taču tas nemaina mērķi, ka jānokļūst ir pie visiem pacientiem.