Pleca, galvas, kā arī mugurkaula traumas ir tikai dažas, kurās cilvēki iedzīvojas Lieldienu laikā. Galvenais iemesls ir neuzmanība pie šūpolēm - stāsta Vidzemes slimnīcas traumatologs Egils Freimanis.
Egils Freimanis: “Lieldienas un šūpoles, ja vecāki šūpolēs aizraujas ar pārāk norūgušām bērzu sulām, tad par bērniem mēdz aizmirst. Bērni pie šūpolēm mazāk par padsmit gadiem vieni nebūtu laižami – jāpavada vismaz vienam vecākam.”
Lai gan dažbrīd svētku kņadā var nākties aizmirst par drošības prasībām pie šūpolēm, mediķi atgādina, ka bērna darbības var būt neparedzamas - nevainīga šūpošanās vienā brīdī var pāraugt traumā. Tāpēc iesākumā nepieciešams šūpolēm pārbaudīt tehnisko stāvokli.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā pirms diviem gadiem pārbaudīja un piefiksēja nepilnības publiski pieejamos bērnu spēļu laukumus, taču šobrīd vairs to nedara. Bērnu laukuma apsaimniekotāji iesūta fotogrāfijas patērētāju centram, pēc kā izvērtē – vai pievienot konkrēto bērnu izklaides zonu datubāzē.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane pauž: “Mēs saredzam daudz riskus šīm te tradicionālajām Lieldienu šūpolēm, jo parasti tās ir smagas iekārtas, bet tanī pašā laikā tas koks vai dēlis, uz kura atrodas šūpoties gribētāji, ir smags.”
Līdzīgi kā mediķi, arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā norāda, ka, Lieldienās šūpojoties, ir augsts traumatisma risks.
Sanita Gertmane: “Vasarā stāsies spēkā norma, kura paredzēs, ka jaunajiem spēļu laukumiem ir jāveic nopietnāka šī te atbilstības novērtēšana, iesaistot ekspertus.”
Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumos, kuri stājās spēkā pērnā gada janvārī, arī norādīts – bērnu laukumu apsaimniekotājiem ik gadu jāveic detalizēta inventāra pārbaude un jānosaka laukuma vispārējais drošības līmenis.
