Mazie lauku veikali: izmaksas aug, pirktspēja krītas

Mazajiem lauku veikaliņiem tādi zelta laiki jau laikam nav bijuši nekad, arī iepriekš ne reizi vien ir nācies balansēt uz izdzīvošanas robežas, bet tagad Krievijas kara izraisītā krīze laukos vēl jo vairāk ir samazinājusi pirktspēju. 

“Grūtāk tagad ziemā. Šie laiki ir tādi, ka cilvēki domā, kā rēķinus savilkt, ļoti skaita līdzi.” To, ka pirkumi kļuvuši taupīgāki, ikdienas darbā ievērojusi arī pārdevēja Gunita Dunce, kura strādā nelielā veikaliņā “Pārupe” Rūjienā.

Arī paši pircēji atzīst, ka iepērkas apdomīgāk, arī Burtnieku veikalā sastaptā Gunta Daļecka:  “Cenas jau visam kam ceļas, bet ja tā labi paskatās, pameklē, izrēķina un izvērtē, tad jau var atrast arī kaut ko normālās cenās.”

Savukārt burtniecietim  Aivaram  Vasiļjevam ir savs vērtējums:   “Es nesaspringstu. kāda tā cena ir, tāda ir, loģiski, ka TĀS ir augstas, bet tā ir realitāte.”

Veikaliņu –  “Pārupes” un “Burtnieki” –  saimnieki Ilze un Valters Bergi ir lauku tirgotāji ar 30 gadu pieredzi. Viņi  vērtē, ka šobrīd, kad tik ļoti ir augušas cenas un krītas pirktspēja, viena no izejām būtu samazināt PVN pirmās nepieciešamības precēm. Bet pirktspējas kritums jau ir tikai viena no problēmām. Piemēram, depozīta ieviešana, kas, protams, bija vajadzīgs, mazajiem veikaliem sagādā diezgan daudz rūpju. turpina veikalu saimniece, SIA “Zaltes” īpašniece Ilze Berga: “Man lauku veikalā vienā maiņā strādā viens darbinieks, tātad viņam ir jāpaspēj gan pieņemt depozīts, gan nolikt to vietā. Jāvar arī apkalpot pircējs.”

Tas, ka maiņā ir tikai viena pārdevēja, licis atteikties no taromāta, jo tā apkalpošana arī vēl prasītu lieku darbu, tāpēc taru pieņem pārdevēja. Bet te atkal pārdevējai nereti ir problēmas, jo  ļoti bieži tukšās pudeles tiek atnestas netīras. Lai īstenotu depozīta sistēmu, tirgotājam, pasūtot no ražotāja dzērienus,  nākas ieguldīt arī savu naudu. “Mēs, saņemot pavadzīmi, samaksājam par alu vai limonādi, samaksājam arī par šo depozītu. Summa ir gana smuka.”

Reizums šo depozītā ieguldīto naudu nākas gaidīt vai mēnesi. Kad pudele tiek atnesta uz veikalu, atkal ir jāiegulda nauda, lai par to samaksātu pircējam, kas to atnesis.

Dažādas prasības jau arī  iepriekš mazajiem lauku veikaliem ir bijušas grūti izpildāmas, piemēram, video novērošanas kameru uzstādīšana, kas izmaksāja ļoti dārgi, arī kases aparātu un sistēmu maiņa. “Cilvēku laukos paralēli paliek arvien mazāk un mazāk, bet veikala izdevumu tīkls paliek tas pats. Telefonu vajag, elektrību vajag, pārdevējus vajag, algas vajag, nodokļi ceļas. Vēl visādas prasības, kas ir jāizpilda.”

Šobrīd tas, kas ietekmē visjūtamāk lauku veikalu darbību, ir elektrības cenas. Piemēram, Burtnieku veikalā vasarā, kad strādā kondicionieri, tie bija 3000 eiro.

Uzņēmumam SIA “Zaltes” kopumā ir pieci veikali, bet kādreiz to bija vairāk, Ilze Berga ne bez rūgtuma stāsta, kurus veikalus jau ir nācies laukos aizvērt. “Mēs tieši pēdējā laikā bijām spiesti aizvērt veikalus, vispirms aizvērām Vilpulkas pagastā veikalu “Gaisma”, pēc tam veikalu “Krasti”. nupat nesen aizvērām veikalu Sēļu muižā, jo diemžēl ilgu laiku strādāt ar zaudējumiem nav iespējams.”

Ilze un Valters atzīst, ka viņiem darbu turpināt  ļauj tas, ka ir vairāki veikali, kuri var viens otru pabalstīt, kā arī tiek meklētas dažādas iespējas, kā taupīt, vai panākt, ka produkti būtu lētāki. “Mēs cenšamies cīnīties. mēs izveidojām Burtniekos savu kulināriju, mēģinām kaut ko ražot, jo es uzskatu tā: jo īsāks ceļš ir līdz pārdošanas brīdim, tā prece iznāk nedaudz lētāka.”

Uzņēmums SIA “Zaltes” ir ar 30 gadu pieredzi. pārdzīvotas daudzas krīzes, kas ietekmējušas mazo lauku veikalu darbu, tāpēc iesākto nav doma pārtraukt, taču saimnieki neizslēdz varbūtību, ka var nākties slēgt vēl kādu lauku veikalu.


Foto: Freepik