Ziema ir grūts laiks arī mazajiem lauku veikaliem. Tie cenšas izdzīvot līdz vasarai, kad atkal vajadzētu palielināties atpūtnieku un garāmbraucēju skaitam. Tomēr, viesojoties dažos Talsu novada mazajos veikalos, tur uz situāciju raugās ar optimismu. To īpašnieki paši arī saimnieko aiz letes, uztver to kā savu sirds darbu un apzinās, ka reizē veic arī sociālo funkciju – palīdzot senioriem, kuri pilsētās nokļūt nevar, uzturot dzīvību miestā un esot kā satikšanās vieta vietējiem.

Pļavas ir pavisam neliels ciems 22 kilometru attālumā no Talsu novada centra. Tajā ir aptuveni pusotrs simts iedzīvotāju. Otro gadu šeit darbojas veikals. Gaidītās bezcerības vietā tur sagaida divas jaunas, saulaini starojošas māsas, kuras piepildījušas savu sapni par veikalu ciemā. “Šobrīd, es teiktu, mums iet pat labāk nekā pērn. Cilvēki ir iepazinuši, kas mums ir no sortimenta, esam pretimnākoši. Ja, piemēram, kaut kas uz doto brīdi nav, cilvēks pasaka: “Mums vajadzētu to un to.” Mēs noteikti to izdarīsim, lai cilvēkam būtu tas pieejams,” saka Arnella Brangule, veikala “Pie Adrijas” īpašniece.

“Visintensīvāk ir tad, kad veikalu atslēdz no rītiem. Brīžiem ir tā, ka es nāku pa veikala durvīm iekšā un mani jau gaida. Strādnieki, iedzīvotāji. Kaut kas [viņiem] pietrūkst. Pa dienu ir varbūt tāds plānāks, bet pēc darba un vakarā līdz deviņiem ir ko darīt,” saka Arnita Silkalne, veikala darbiniece.

Tāpat kā abas māsas, arī Iveta Jansone, z/s “Selgas” īpašniece, otrā Talsu novada galā savā ciemā pazīst ikkatru pircēju un zina, kad un ko viņam vajadzēs, tāpēc to sagādā. Ja nepieciešams, piemēram, šobrīd slikto laikapstākļu un bīstamo ceļu dēļ produktus pat piegādā mājās. “Mērsrags tomēr ir 12 kilometri un Vandzene ir 15 kilometri. Vieglāk jau viņam tomēr ar to tīkliņu ir atnākt līdz veikalam, nopirkt un mierīgi iet mājās. Bet viņi jau arī te vēl pasēž, papļāpā savā starpā, redz viens otru. Citādāk viņi saka: “Ja jau tu te nebūsi, tad jau mēs viens otru pat neredzēsim.” Tāda ir tā dzīve laukos.”

To šobrīd pieredz Tiņģere, kur no pandēmijas sākuma veikala vairs nav. Reizēm brauc autoveikali, taču arī tie finansiāla sloga dēļ sola pēc jaunā gada darbu beigt. Vietējie atzīst, ka jūtas kā bezizejā.

Daļa mazo veikalu pievienojušies veikalu tīkliem, kas viņiem palīdz vieglāk izdzīvot. “Latvijas Tirgotāju savienības” veikalu tīkla vadītājs uzskata, ka mazo veikalu liktenis karājas mata galā. Biznesu iespaido ne tikai lielo veikalu finansiālās konkurences spēks, bet arī bieži vien sasteigtie, mazajiem tirgotājiem grūti izpildāmie valdības lēmumi, cilvēku pirktspēja un daudzviet ārpus Rīgas – vienkārši iedzīvotāju skaita samazināšanās. “Iemesli, kāpēc jāveras ciet, varētu būt tas, ka vienkārši trūkst pārdevēju. Un pircēju. Jo tas jau ir saistīts. Pieņemsim, ja pircēju nav, tad nav apgrozījums, par ko maksāt algu. Krauj virsū uzņēmējam nodokļu slogu, mazie veikali līdz ar to cieš,” saka Raimonds Okmanis, SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” veikalu tīkla vadītājs.

Daži mazie veikali no intervijas arī atsakās. Māsas Pļavu ciemā, zinot apkārtējo pagastu veikalu situāciju, min, ka tiešām neiet viegli, tāpēc publiski nevēlas to atzīst. Arī Iveta Jansone Uguņos atvadās, sakot, ka ziema grūta, bet cerīgi raugās uz vasaras pusi.

#SIF_NVZ2022