Kuldīgā ir divas vietas, kur visvairāk pulcējas mežapīles. Piltenes ielā gan var pamanīt ko īpašu un neparastu – mandarīnpīli, vienu no pasaulē krāšņākajām peldpīļu sugām.
Mandarīnpīļu dabiskais izplatības areāls ir Tālajos Austrumos. Sugas putni ligzdo arī Eiropā. Te sastopamās mandarīnpīles ir gan tīši introducētas, gan no nebrīves izbēgušas, kā arī viņu pēcteces. Lielākā Eiropas populācija izveidojusies Lielbritānijā. Ik pa laikam cilvēki ziņo arī par Latvijā dažādās vietās pamanītām mandarīnpīlēm. Latvijas putnu saraksts liecina, ka pirmais ziņojums bijis 1990. gadā, kad pīle pamanīta Rīgā, bet Kuldīgā – 2018. gadā.
Dabas vērotājs Ilmārs Tīrmanis stāsta: “Tā teorija par to izbēgšanu, vai kādam apnika turēt, izlaišanu ir diezgan ticama. Kā tieši tā tur uzradusies, tad man jābūt pravietim, ar vērotāju vien nepietiek. Visticamāk, nesaku, ka tā ir kaut kur izbēgusi, jo diezin vai, kaut arī tas ir iespējams, bet negribas ticēt, ka lido te pārziemot no kaut kurienes.”
Šobrīd mandarīnpīles tēviņš īpaši pamanāms, jo dižojas savā krāšņajā kāzu kostīmā. Pagaidām gan nav zināms, vai ir arī viņa cienīga dāma, kas novērtē šo skaisto tērpu un atsaucas aicinājumam. Ilmārs Tīrmanis atzīst, ka mandarīnpīļu mātīti te redzējis nav. “Līgavu izvēlēties nevar no meža pīlēm, tur viņš nekonkurē ar tēviņiem, jo bioloģiskā sistēma ir tāda, ka tas nav iespējams.”
Jāteic, ka meža pīles Kuldīgā ir kļuvušas par pilsētas pīlēm, jo cilvēku uztver kā galveno barotāju. Februāra sākumā pie pīļu pulcēšanās vietām pašvaldība izvietojusi informatīvās zīmes ar lūgumu putnus nebarot ar maizi.
“Šo jautājumu jau ornitologi apsprieda, arī iedzīvotāji rosināja - maize nav pilnvērtīgs uzturs pīlēm. Ja nav aizsalis, tad viņas pašas sameklē sev barību,” saka Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone.
Dabas vērotājs Ilmārs Tīrmanis atzīst, ka par mandarīnpīļu ligzdošanu Latvijā savvaļā pagaidām ziņu nav. Tomēr tas nenozīmē, ka nav ligzdotāju.
