“Manabalss.lv” iesniegta iniciatīva, lai, naturalizācijas ceļā iegūstot Latvijas pilsonību, varētu saglabāt arī Ukrainas

Saglabāt saikni ar savu dzimteni un Latviju kā jauno mājvietu. Pierīgas iedzīvotājs, kurš veido ģimeni ar ukrainieti, uzskata, ka būtu jāveic grozījumi Pilsonības likumā, lai naturalizācijas kārtībā ļautu ukraiņiem iegūt Latvijas pilsonību, neatsakoties no Ukrainas pilsonības. Šobrīd Latvijā kopumā ir ap 40 tūkstošiem ukraiņu, kas te ieradušies gan pirms, gan pēc Krievijas izvērstā iebrukuma Ukrainā pērnā gada februārī. 

Par to, lai ļautu Ukrainas pilsoņiem naturalizācijas ceļā iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus saglabājot arī Ukrainas pilsonību, Rihards Freidenfelds iesniedzis iniciatīvu portālā “Manabalss.lv”. Viņu šis jautājums skar arī personīgi, jo šobrīd ir attiecībās ar ukrainieti, kura pēc kara sākuma ieradās Latvijā.

Plānojot kopīgu nākotni, dzīvesbiedre mācās latviešu valodu, arī viņas meita, kura tagad te mācās 1. klasē, to jau gana apguvusi. Rihardam Freidenfeldam šis jautājums par abu valstu pilsonībām ir aktuāls, plānojot arī ģimenes pieaugumu. Bērnam piedzimstot, vēlāk dzīves laikā var nākties izdarīt sarežģīto izvēli par labu vienai vai otrai pilsonībai. Lēmums būtu grūts arī vecākiem un citiem ģimenes locekļiem. “Nodzīvot dzīvi, esot savas valsts patriotam un vienā dienā pasakot, nē, ka tev tomēr jāatsakās no savas valsts pilsonības vai arī nevari iegūt citas valsts pilsonību, būt par pilnvērtīgu pilsoni, ja šeit ir radusies ģimene, esi iesakņojies, ir darba attiecības un tā tālāk, tad uzskatu, ka tas nebūtu taisnīgi. It īpaši šajā brīdī, kad mēs tik ļoti esam atvēruši sirdis ukraiņiem.”

Rihards uzskata, šo jautājumu var risināt, veicot grozījumus Pilsonības likumā un to valstu sarakstā, ar kurām jau šobrīd pieļaujama dubultpislonība, iekļaujot arī Ukrainu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Madara Puķe: “Tās ir visas Eiropas Savienības valstis, tās ir NATO dalībvalstis, tā ir Brazīlija, Jaunzēlande un Austrālija. Vēl ir Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.”

“Mēs ar vīru Latvijā dzīvojam gandrīz trīs gadus, mans vīrs ir latvietis. Man šeit jau ir dzimusi meita, viņai ir divarpus gadi, viņa ir Latvijas pilsone,” pauž Latvijā dzīvojoša ukrainiete Ekaterina Reinberga. 

Arī Ekaterina Reinberga saka, ka viņai gribētos iegūt Latvijas pasi, bet saglabāt arī Ukrainas. Tā ir viņas vēsture, viņas valsts. Turklāt katru gadu kārtot uzturēšanās atļauju un dažkārt saskaraties arī ar kādām problēmām saistībā ar dokumentiem ir neērtības. “Man gribētos, lai manam bērnam būtu gan Ukrainas pase, gan Latvijas, tāpat arī man. Mans bērns iet latviešu bērnudārzā, viņa zina gan ukraiņu, gan latviešu valodas. Es šajā brīdī mācos, cenšos kā citi ukraiņi, kuri šeit ir atbraukuši. Mēs cienām jūsu kultūru, mēs ar to iepazīstamies un tāpat arī apgūstam valodu. Un es arī labprāt iegūtu Latvijas pasi. Tas būs apstiprinājums manai cieņai un mīlestībai pret šo valsti.”

Freidenfelds: “Uzskatu, ka ir iespēja arī tāda, ka starpvalstu līgums tiek noslēgts starp Ukrainu un Latviju, kur tiek atzītas tiesības abām valstīm saglabāt, abu valstu pilsoņiem saglabāt pilsonības.”

Šobrīd Latvijā uzturas aptuveni 40 tūkstoši ukraiņu. Lielākā daļa – 29 tūkstoši – te ir ar pagaidu aizsardzības ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām. PMLP skaidro, ka tie ir cilvēki, kuri bēguši no kara. Bet vēl ap 10 tūkstošiem ukraiņu saistībā ar darbu, studijām vai ģimenes apvienošanos ir saņēmuši termiņa uzturēšanās atļaujas, kas jāatjauno reizi gadā. Pieteikties Latvijas pilsonībai var, ja cilvēks ir piecus gadus dzīvojis Latvijā un nokārto nepieciešamo zināšanu pārbaudes. Puķe: “Pēdējo trīs gadu statistika liecina, ka tā interese patiesībā nav tik ļoti liela no Ukrainas pilsoņiem. Pēdējo trīs gadu laikā naturalizējušies 33 cilvēki.”

Lai dotu iespēju ukraiņiem saglabāt savu pilsonību naturalizācijas kārtībā, šobrīd platformā “Manabalss.lv” par iniciatīvu parakstījušies vien vairāk nekā 200 cilvēku. Lai iniciatīva tiktu iesniegta Saeimā, nepieciešams savākt 10 tūkstošus parakstu. Saeimas deputāts (JV) Jānis Skrastiņš saka: “Ja šis jautājums nonāks līdz Saeimai, ļausim speciālistiem izspriest, bet pēc tām pirmām sajūtām, kā saku, laba iniciatīva. Neredzam tajā nekādu problēmu šobrīd.”

“Es domāju, ka tas ir arī labs politisks signāls, tādā ziņā pasakot Ukrainas pilsoņiem, ka viņi ir gaidīti šeit arī uz pilnvērtīgām tiesībām, nezaudējot savu piederību Ukrainai, nezaudējot to iespēju atgriezties, neatņemot viņus Ukrainai, jo tas arī nebūtu pareizi no mūsu puses. Bet ir svarīgi to darīt sadarbībā ar Ukrainu, kā viņi uz šo skatās, kā Ukraina atzīs dubultās pilsonības ar Latviju,” saka Saeimas deputāte (Progresīvie) Antoņina Ņenaševa.

Antoņina Ņenaševa piebilst, šis jautājums ir risināms, Ukrainai esot ceļā uz Eiropas Savienību, un Latvija varētu rādīt priekšzīmi.