Mammas “izdeg”, meklē psihologa palīdzību

Būt mammai, skolotājai un labam darbiniekam - ar tik plašu pienākumu sarakstu šobrīd attālināto mācību laikā saskaras ne mazums sieviešu. Līdz ar pienākumu nastu mammas sūdzas par izdegšanu un saasinātu spriedzi ģimenēs. “Covid-19 laikā es piedzīvoju dažādas emociju pārmaiņas gan uz augšu, gan leju, saistībā ar visu attālināto mācīšanos un ar bērniem,” saka Antra Kūmiņa, ķegumiete.

Ķegumiete Antra ir divu bērnu mamma. Nespējot tikt galā ar attiecībām ar bērniem attālināto mācību laikā, Antra vērsās pie psihologa. “Mums patiešām palika mazāk konfliktu savā starpā, un es kļuvu emocionāli mierīgāka, pieņemošāka uz dažādām lietām.”

Personiskā pieredze Antru mudinājusi jautājumu par sieviešu psihoemocionālo stāvokli Covid-19 laikā aktualizēt plašāk. Kopā ar biedrību “Starptautiskais soroptimistu klubs “Ogre-Ķegums”” veikta iedzīvotāju aptauja novadā. “Tāda aiziešana pie psihologa ir diezgan liels solis, ko veikt. Ļoti grūti lūgt palīdzību kaut kādā situācijā, vēl grūtāk ir vērsties pie kaut kādiem dienestiem, lai palīdzību lūgtu. Vai speciāli braukt uz citu pilsētu. Tas solis, kad sieviete nonāk pie psihologa, ir diezgan grūts,” atzīst Iluta Jansone, biedrības “Starptautiskais soroptimistu klubs “Ogre-Ķegums”” pārstāve,

Lielvārdiete Vita Valtere ReTV atzīst, ka ne vienmēr ģimenes locekļi ir spējīgi palīdzēt, tāpēc arī viņa meklējusi palīdzību pie speciālista. “Ļoti bieži pat nav viegli lūgt palīdzību, vispār runāt par savām lietām, problēmām, jo tiek uzskatīta, ka tā ir vājuma pazīme. Bet es teiktu, ka tie cilvēki, kuri spēj lūgt palīdzību, ir tie drosmīgie.”

Šobrīd biedrība izveidojusi atbalsta fondu, kas sniedz iespēju novada sievietēm saņemt bezmaksas psihologa konsultāciju. “Lai ir tas mehānisms, kā vienkārši saņemt psihologa konsultāciju, tajā procesā secināt, atrast tos mehāniskus, kā es ikdienas dzīvē spēju labāk tikt galā. Vai otrādi - saprast, ka man patiešām vajag palīdzību. Un tad atrast sevī to spēku un motivāciju dziļāk risināt to problēmu, kas ir jau radusies,” saka Iluta Jansone.

Psiholoģe Sanita Toča, kas sadarbojas ar biedrību, norāda, ka vismaz pusei no sievietēm nepieciešams terapiju turpināt. “Tas vienojošais ir tā pieaugošā trauksme. Jo mums ir jāmaina savi paradumi, darbošanās. Tas rada stresu, tā pielāgošanās ne vienmēr visiem ir veiksmīga. Ja, piemēram, partneris nav atbalstošs, darbs nenāk pretī, tad lielā mērā veidojas izdegšana.”

“Sieviete kļūst par apkopēju, pavāru, skolotāju. Blakus pilnas slodzes darbs. Kurai jāapvieno visas šīs lomas,” stāsta Iluta Jansone.

Sievietes pēc palīdzības vēršas arī pašvaldības Sociālajā dienestā. Šādu gadījumu skaits Covid-19 laikā aug. Kā norāda dienesta psiholoģe, šobrīd ārkārtējās situācijas laikā ne vienmēr sievietes ir spējīgas izbrīvēt laiku konsultācijai, bet tomēr meklē veidus. “Ir visādi - gan automašīnā, gan ārā parkā uz soliņa. Mēģina izbrīvēt laiku un konsultēties,” saka Eva Stikāne, Ogres Sociālā dienesta psiholoģe.

Biedrība arī izstrādājusi digitālo bukletu, apkopojot informāciju par to, kur var saņemt bezmaksas sociālo palīdzību Ogres novadā un valsts mērogā. 


Foto: Freepik