Vairāki desmiti tūkstoši mājsaimniecību Latvijā kā kurināmo izmanto malku. Arī par to - līdzīgi kā citiem energoresursiem - šobrīd nākas maksāt vairāk, nekā ir ierasts. Valdībā skaidras atbildes par atbalstu malkas iegādei vēl nav. Tā kā ziema nav aiz kalniem, cilvēki jau tagad steidz gādāt kurināmo.
Apskatot sludinājumus internetā, var secināt – malka šogad kļuvusi būtiski dārgāka. Piemēram, šobrīd viens sters skaldītas alkšņa malkas maksā vidēji ap 70 līdz pat 100 eiro, viens berkubs – 60 eiro. Cenu atšķirības ir atkarīgas arī no malkas veida un vietas, kur to tirgo. Satraukumu par cenu straujo kāpumu ReTV pauž arī seniore Janīna Smiltenē, kura šogad par malku maksās divas reizes vairāk. “Tagad tikai nepieciešamo iekurini, kurā istabā dzīvo, un pārējais tāpat paliek kaut kā. Jāiekurina, lai nesasalst. Normāli visu māju ar malku nevar uzturēt. Varētu jau, bet briesmīgi lieli malkas daudzumi vajadzīgi.”
Viņai 10 steru iegādei šogad nepieciešami aptuveni 600 eiro. Pretēji iepriekšējām sezonām papildus vēl jāmaksā par piegādi. “Latvijas valsts mežos”, kur arī iespējams iegādāties koksni kurināšanai par tirgus cenām, skaidro radušos sadārdzinājumu: “Ekonomiskā loģika saka, ka, ja pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, cenas iet uz augšu. Un šobrīd tā lielākā neveiksme ir tajā, ka tas ir noticis nevis ar vienu lietu, bet pilnīgi visām. Tiek izraisīts arī otrais efekts – pieaugot darbaspēka samaksai, pieaugot energoresursu, izejmateriālu cenām, iekārtu rezerves daļu ražošanas izmaksas, tas raisa to, ka arī nākamo produktu ražošanai izmaksas pieaug.”
Smiltenietei Janīnai neliels atspaids šogad esot dienestu izsniegtā atļauja mājas teritorijā gāzt nedrošos kokus. Tos palīdz skaldīt mazdēls, kurš atbraucis no Austrālijas.
Arī citās mājsaimniecībās Latvijā iedzīvotāji ne tikai pērk gatavu malku, bet arī gādā to pašu spēkiem, lai ietaupītu. Tiesa gan - šādas iespējas ir visai ierobežotas.
“Latvijas valsts meži” pārstāvis Jānis Kaugars: “Slēgt līgumu par kādu nelielas teritorijas izstrādi, kur ir bojāti koki radušies. Šis piemērs būtu tāds, ka netālu no jūsu mājas ir bijis viesulis un nogāzis atsevišķus kokus. Variants, kas arī nav pilnīgi visās vietās iespējams – ir variants, ka, saskaņojot ar valsts mežu darbiniekiem, drīkstat ieiet atsevišķās cirsmās un savākt pāri palikušās ciršanas atliekas.”
Taču tas nozīmē pašam gādāt tehniku, cilvēkresursus un arī nodrošināt virkni citu prasību, piemēram, vides, darba drošības un mežistrādes ievērošanu. Runājot par atbalstu malkas kurināmajam, Labklājības ministrija norādījusi – tāds ir paredzēts cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, bet būs jāsaglabā malkas iegādes čeks, bet precīzāki kritēriji vēl tiek izstrādāti līdz augusta vidum.
#SIF_NVZ2022
