Ne visi vecāki, kas par saviem bērniem nemaksā uzturlīdzekļus jeb alimentus, to dara aiz ļaunprātības. Dažiem to liedz bezdarbs un ar to saistītas finansiālas grūtības, bet citiem trūkst izpratnes par to, kas īsti ir uzturlīdzekļi un kā tie jānodrošina.
Likums ir nelokāms - neatkarīgi no spējām un mantiskā stāvokļa katram vecākam ir pienākums saviem bērniem ik mēnesi nodrošināt vismaz uzturlīdzekļu minimumu. Ja alimentus vecāka vietā maksā Uzturlīdzekļu garantiju fonds, vēlāk no parādnieka šo naudu piedzen tiesu izpildītāji. Tā nu dažkārt alimentu parādnieki nonāk finansiālās sprukās, jo īpaši, ja jāapgādā vairāk nekā viens bērns un ja parāds uzkrājies krietni liels. Tad reizēm parādniekiem pašiem vajadzīga palīdzība, un viņi kļūst par sociālo dienestu klientiem. “Diemžēl lielākā daļa no viņiem ir tādi, kas nav augsti apmaksāti, nav izglītoti - tādā ziņā, ka nav specialitātes, bet strādā tādus darbus, kas pagadās un kas nav īpaši augsti apmaksāti. Tādēļ ienākumi ir tādi, kādi ir, un, tiklīdz viņi sāk strādāt oficiāli, tā tiesu izpildītāji ir klāt un šo naudiņu no viņiem ietur,” stāsta Jānis Zauers, Burtnieku pagasta Sociālā dienesta darbinieks.
Sociālais darbinieks iesaka no tiesu izpildītājiem neizvairīties, bet gan slēgt vienošanos par parāda atdošanu. Viņa praksē bijis ne viens vien klients, kam šādi izdevies no parādiem tikt laukā.
Advokātu paustais savukārt liecina, ka ne vienmēr cilvēkiem ir skaidrs, kas ir uzturlīdzekļi un kā tie jāmaksā. “Likums ir visai strikts - uzturlīdzekļi ir maksājami tam vecākam, pie kura dzīvo bērni, un tas ir maksājums naudā, tieši tādā veidā. Tas, ka dod naudu bērniem pa tiešo vai pērk kaut kādas mantas bērniem, - tas viss ir ļoti skaisti, to var darīt, tas ir pozitīvi vērtējams, bet tas netiek skaitīts kā uzturlīdzekļi,” saka Artūrs Zvejsalnieks, advokāts.
Uzturlīdzekļus drīkst izmaksāt skaidrā naudā, taču, ja cilvēks uzticējies un otram vecākam devis naudu, bet vēlāk nespēj to pierādīt, var gadīties, ka otra puse to izmanto ļaunprātīgi un, piemēram, pieprasa arī naudu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Līdzīgi var notikt, ja uzturlīdzekļus saņem ar trešās personas starpniecību. “Dažkārt dzīvē ir tā, ka cilvēki strādā, bet gūst kaut kādus nelegālus ienākumus. Nē, tā nav labi. Nē, tā nedrīkst, bet dažkārt dzīvē tā notiek. Vai arī, teiksim, konts ir nobloķēts, ja cilvēks ir bijis, teiksim, azartspēļu atkarīgais. Caur kontu nekādus maksājumus veikt nav iespējams, tāpēc tiek maksāts, teiksim, caur vecvecāku kontu. Visdrīzāk, tie ir tuvi radinieki. Uzturlīdzekļi faktiski tiek saņemti, bet uzturlīdzekļu saņēmējs katrā laikā var celt prasību tiesā, sakot, ka viņš nav saņēmis [alimentus] no pašas personas,” pauž Dana Rone, advokāte, pasniedzēja Biznesa augstskolā “Turība”.
Uzturlīdzekļu jautājumos bieži vien veidojas strīdīgas situācijas un dažādi pārpratumi. Ja cilvēks ir trūcīgs un nevar atļauties savu tiesību aizstāvībai algot advokātu, var izmantot valsts apmaksāto juridisko palīdzību. “Galvenais nosacījums, lai tas, kurš prasa juridisko palīdzību, atbilst kādam no trim kritērijiem - ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss; otrais - persona atrodas valsts vai pašvaldības apgādībā, lielākoties tā ir atrašanās sociālās aprūpes centros vai ieslodzījuma vietā; trešais, kad pie mums var vērsties, - ja persona nonākusi īpašā situācijā un nevar pati nodrošināt savu tiesību aizsardzību,” pauž Jeļena Bārbale, Juridiskās palīdzības administrācijas pārstāve.
ReTV Ziņās jau stāstījām, ka kopējais alimentu parāda apjoms Uzturlīdzekļu garantiju fondam tuvojas pusmiljardam eiro.
