Gandrīz ik gadu ziemas mēnešos tiek novērota zivju slāpšana. Ja ziema ir bargāka un uz ūdenstilpes izveidojusies biezāka ledus un sniega kārta, zivju bojāeja notiek lielākos apmēros. Valsts vides dienests (VVD) šogad ir saņēmis divus ziņojumus par masveida zivju slāpšanu, viens no tiem – par Lazdonas ezeru.
Madonas novada Lazdonas ezera krastā šobrīd paveras nepievilcīgs skats – stāvot uz tiltiņa, tam abpus redzamas simtiem bojā gājušas zivis. Tās saskalotas arī gar ezera krasta līniju un strautā, kas ietek ezerā. Kā zivju bojāejas cēloni iedzīvotāji min gan zivju slāpšanu, gan iespējamo ķīmisko piesārņojumu. Par situāciju Lazdonā ReTV informēja VVD, kas nekavējoties reaģēja un izbrauca apsekot notikuma vietu. “Izmērījām skābekļa daudzumu ūdenī, PH līmeni un ūdens elektrovadībspēju. Skābekļa daudzums ezerā šobrīd ir ļoti labs, tātad pašlaik zivju slāpšana pilnīgi noteikti nenotiek. Ezeram jau visas malas ir atkusušas vaļā, faktiski ledus ir tikai uz ezera vidusdaļas. Savukārt abi pārējie rādītāji var parādīt, vai ezerā ir kādi iespējamie ķīmiskie vai cita veida piesārņojumi. Varu nomierināt satrauktos prātus, ezerā ūdens ir pilnīgi tīrs, pat ņemot vērā, ka ir palu laiks un no visām malām ietek dažādi virszemes ūdeņi,” saka VVD Vidzemes reģionālās vides pārvaldes direktors Mārtiņš Kļaviņš.
Arī beigto zivju koncentrācija vienuviet liecina, ka tās, meklējot skābekli, gājušas uz kustīgo ūdeni, šajā gadījumā strauta ieteku ezerā, līdz ar to kā vienīgo versiju Valsts vides dienests izvirza skābekļa trūkumu. Kā skaidro speciālisti, zem ledus un sniega segas visvairāk no skābekļa bada zivis cieš seklās un aizaugušās ūdenstilpēs ar lēnu ūdens apmaiņu, kur, sadaloties ūdens augiem, tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis. Te gan jāpiebilst, ka 30,2 ha lielā Lazdonas ezera vidējais dziļums ir 6,5 metri, dziļākajā vietā pat 22,9 metri, taču tas nav pasargājis zivis no noslāpšanas. Būtiski, ka VVD inspektori regulāri monitorē situāciju uz ezeriem, taču arī sabiedrība tiek aicināta iesaistīties. Kļaviņš: “Janvāris ir tas brīdis, kad būtu jāliek salmu kūlīši vai jātaisa kādas citas metodes, kā šo ūdeni mēģināt bagātināt ar skābekli. Ja dzīvojam blakus savam ezeram, tad nevajadzētu kārtējo reizi gaidīt kaut ko no valdības un kārtējo reizi atrast iemeslu lamāt valdību, kā tas izskanēja Facebook, bet tomēr arī pašiem vai nu iesaistīt pašvaldības līdzekļus un aktivitātes no pagasta pārvaldes, arī pašiem uzņemties iniciatīvu, jo agrākos laikos kaislīgie makšķernieki uzskatīja par savu pienākumu arī šos publiskos ūdeņus pieskatīt. Arī tagad zinu, ka daudzi iet ar savu maisiņu un ap sevi savāc atkritumus. Tas ir ļoti pozitīvi, bet arī šādas talkas uz ezera biedrības to varētu veikt. Es sagaidītu iedzīvotāju iesaisti, nevis, ieraugot beigtas zivis, meklēt vainīgos.”
Beigto zivju aizvākšana ir pašvaldības uzdevums. Lazdonas pagastā uz šo brīdi tas ir jau izdarīts. Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem šogad zivju slāpšana konstatēta mazāk – iedzīvotāju ziņojumi saņemti par divām ūdenstilpēm: Lazdonas ezeru un Mazo Stropu ezeru Daugavpilī.
