Mācības bez grāmatām - izdevēji vēl tikai pielāgojas pārmaiņām izglītības sistēmā

Jau divus gadus Latvijas skolās atsevišķu klašu grupās tiek ieviests jaunais mācību saturs. Liels izaicinājums tas ir skolotājiem, kuriem šobrīd nav, vai ir ierobežoti pieejama mācību literatūra jeb grāmatas jaunā satura apguvei. Atbildīgās iestādes norāda - izdevēji vēl tikai pielāgojas pārmaiņām izglītības sistēmā. Tikmēr skolēni un skolotāji iztiek ar to, kas ir, vai, pareizāk sakot, ar to, kas nav.

Fizikas skolotājs Jānis mums demonstrē, cik daudz grāmatu izmanto, lai sagatavotu skolēnam izdales materiālus vienai vidusskolas klases stundai. Jo, lai ar jau divus gadus skolās tiek ieviests jaunais mācību saturs, piemēram, matemātikā un fizikā pagaidām nav pieejamas jaunajam saturam atbilstošas grāmatas, tāpēc talkā tiek ņemtas līdzšinējās. “No vienas grāmatas vajag vienu, no citas - citu. No trešās vēl kaut ko jaunu. Vēl ir gadījumi, kad vispār nav mācību grāmatās, kas bija iepriekš tā mācību viela. Tad jāņem ir papildliteratūra, jāmeklē,” saka Jānis Sondors, Ogres 1. vidusskolas fizikas skolotājs.

“Mācību grāmatu nav, mācību burtnīcu nav vidusskolas posmā. Sākumskolas posmā ir labāk. Sākumskolas klasēm arī ir izstrādāti materiāli. Bet tā problēma ir tāda, ka tēmas dažkārt ir no vairākiem klašu posmiem, un tad nav materiāla, ko bērnam iedot, no kura strādāt. Mēs esam moderni, bet īsti vēl ne tik ļoti. Mums vajag materiālu, pie kura pieturēties,” skaidro Ogres 1. vidusskolas direktora p.i. Nora Heinrihsone.

“Šajā gadījumā tā atbildība ir man kā pedagogam atlasīt materiālus, piemērot, atbilstoši, lai sasniegtu rezultātu, kas norādīts programmā. Un tas, ko es daru, es vienkārši ieguldu vairāk laiku, lai meklētu un skolēnus ar to nodrošinātu,” pauž Agnese Slišāne, Ogres 1. vidusskolas ekonomikas skolotāja.

“Ar to manā skatījumā vajadzēja sākt - izveidot atbilstoši programmai mācību līdzekli, vai tā būtu elektroniskā veidā vai papīra veidā, tam nav starpības,” saka Jānis Sondors.

“Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa ReTV Ziņām norāda, ka mācību grāmatas ir tikai atbalsta resurss. Jaunais mācību saturs esot par to, kā skolotājs ikdienā māca klasē, kāda ir viņa pieeja. “Vai es sāku ar jauno tematu, pārliecinoties, ko skolēni jau zina un prot. Un sāku no tās vietas, kur ir viņa šī brīža līmenis. Tas ir par to, kādus uzdevumus es izvēlos, tai skaitā no jau esošajiem mācību līdzekļiem, mācību grāmatām. Tas ir par to, vai es saprotu, ka dažādiem skolēniem klasēs ir vajadzīgs dažāda līmenī atbalsts, lai viņi šo mācību saturu apgūtu. Bibliotēkas ir pilnas ar mācību grāmatām, sevišķi tādās jomās kā matemātika un fizika. Visus šī brīža mācību līdzekļus, kas jau eksistē skolās un ir skolēnu somās, var izmantot pilnveidotā satura īstenošanai.”

“Mums kā skolai ir tikai mācību grāmatu komplekti tik, cik ir katrā klasē skolēnu. Līdz ar to - mēs nevaram katram skolēnam iedot gan 10., gan 11. klases grāmatu, jo mums vienkārši trūkst šo grāmatu. Un speciāli pirkt arī šobrīd nav rentabli. Mēs ceram, ka kādā brīdī būs grāmata. Bet šobrīd skolotājam ir jāizlīdzas, un ir labi, ja viņš zina, kurā klašu posmā ir šis materiāls. Bet, ja skolā ierodas jauns skolotājs, kurš pirms tam nav mācījis saturu, viņš ļoti bieži var nezināt, kurā vecuma posmā konkrētā tēma ir mācīta, jo tur gads šurpu turpu pēc jaunā satura ir mazliet citādāk, kā bija agrāk,” saka Nora Heinrihsone.

Valsts izglītības un satura centrā Liene Zeile ReTV Ziņām norāda - izglītības sistēmā notiek pārejas periods, mācību literatūras veidošana ir nodota izdevēju rokās. “Izdevēji reaģē uz šo situāciju, maina mācību literatūru. Iesniedz mums izdošanā. Jāsaka, ka pamata priekšmetos nevar teikt, ka mums nebūtu mācību literatūra nevienā no mācību priekšmetiem. Procentuāli ir noklāta diezgan liela daļa.”

“Jaunie standarti tika pieņemti 18. un 19. gadā. Tad, kad šāds saturs ir stabils, tad var sākt veidot jaunus mācību līdzekļus. Un tas ir tas, ko ir darījis projekts, veidojot skolotājiem programmu paraugus vai veidu, kā strādāt, mācību līdzekļu paraugus. Un likumsakarīgi tāpat kā agrāk mācību grāmatas veidos izdevniecības, līdz ar to viņiem tagad saturs ir zināms, šobrīd jau iznāk jaunas grāmatas saskaņā ar jaunu saturu,” stāsta Zane Oliņa.

Kā uzsver skolotāji, visbiežāk gatavošanās stundām notiek ārpus darba laika. Piemēram, Jānim vienas stundas sagatavošana prasa vidēji divas stundas. Ja tiek ieviests jaunais saturs, tad esot arī jāpārskata darba slodzes.

Jau nākamajā gadā jaunais mācību saturs tiks ieviests visās klašu grupās. Tas, kas rada bažas skolu pārstāvjiem, ir atšķirīgā pedagogu pieeja un satura interpretācija, vadoties pēc šobrīd izstrādātajiem mācību standarta, kā rezultātā var būt krasi atšķirīga skolēnu zināšanu apguve dažādās Latvijas skolās. 


Foto: Unsplash