Mācības bēgļu bērniem tikai valsts valodā

Vairāk nekā 4000 ukraiņu bēgļu bērnu mācās skolās Latvijā. Pieņemts lēmums, ka no nākamā mācību gada izglītību drīkstēs apgūt tikai valsts valodā, proti, latviski. Kā tas notiks praktiski? Kā vasarā tam gatavojas izglītības iestādes?

Valmieras sākumskola ir viena no pirmajām novadā, kura uzņēma bērnus no Ukrainas. Šeit - visās sešās klašu grupās - kopā ar Latvijas bērniem mācās 28 ukraiņi. “Strādājām mēs krievu valodā, jo bērni ļoti labi pārvalda krievu valodu. Darba lapas tika pārtulkotas krievu valodā, mēs pat piedalījāmies matemātikas konkursā. Mums bija skolotāja palīgs - Ukrainas skolotāja, kura varēja palīdzēt skolotājiem darboties klasē ar bērniem, palīdzēt saprast bērniem, kas tiek no viņiem prasīts,” stāsta Ilona Tropa, Valmieras sākumskolas direktora vietniece.

Šajos trīs mēnešos ukraiņu bērniem bijušas arī latviešu valodas stundas. Lai arī saziņā lietotas dažādas valodas, par regulējumu, ka no 1. septembra process organizējams tikai valsts valodā, skolā bažu nav. Ilona Tropa: “Es zinu, kā tas notiks, jo mēs skaidri zinām, no kādas situācijas ir atbraukuši jo bērni no Ukrainas. Viņiem nav iespēju pa šādu mazu brītiņu apgūt latviešu valodu. Lai cik likumiski tas būs atrunāts, ka mācības notiek latviešu valodā, vienalga tā pamata saziņa būs krievu valodā.”

Tiesa gan – pirmskolu un pamata izglītību drīkstēs piedāvāt apgūt arī mazākumtautību programmās. Ja šāds pieprasījums ir, tad rast šādu iespēju būtu pašvaldības pienākums.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure saka: “Tādas iespējas mums pa novadiem nav, un arī citās lielajās pilsētās mēs piedāvāsim apmeklēt pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, kur notiek tikai latviešu valodā, netiks piedāvātas mazākumtautības izglītības iestādes.”

Līdz šim aptuveni 400 bērnu mācījušies mazākumtautību skolās, visbiežāk krievu valodā. Jāpiemin, ka Latvijā ir tikai viena ukraiņu izglītības iestāde – Rīgas Ukraiņu vidusskola.

“Liela daļa, kuri ir atbraukuši, sevišķi pirms 24., brauca uz šejieni tieši tāpēc, ka netaisās nekur integrēties un ir vēlēšanās iet uz krievu skolām. Vai tas ir vajadzīgs mums? Vai mums tiešām jāiet viņu pavadā?! Manuprāt, tas ir pilnīgi nepareizi. Liela daļa no viņiem nāk no šiem pārkrieviskotajiem reģioniem, absolūti rusificētajām pilsētām,” saka Jana Streļeca, Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonda vadītāja.

Šo lēmumu – ukraiņiem mācības organizēt latviešu valodā fonda – vadītāja un arī Pašvaldību savienība uzskata par pareizu. Jana Streļeca: “Es tiešām ļoti, ļoti priecājos par šo lēmumu. Jautājums ir par to, protams, kā maksimāli nodrošināt iestrādnes, lai mācības notiktu pilnvērtīgi.”

Ināra Dundure: “Lai varētu sagatavoties procesam un jau rudenī uzsākt mācības latviešu valodā, Izglītības un zinātnes ministrija ir atradusi finansējumu. Ir piešķirti līdzekļi, lai varētu organizēt nometnes bērniem un uzsākt šo latviešu valodas apmācību. Protams, tas būs nepietiekoši, bet tomēr - jau izmantot vasaras periodu, lai varētu gatavoties jaunajam mācību gada.”

Tāpat arī bērniem no Ukrainas ir pagarināts mācību gads latviešu valodas apgūšanai. Arī Valmieras sākumskolas skolēni patlaban mācās mūsu valsts valodu.



Foto: Freepik