Strādājošie tūrismā aizvien ir ļoti noraizējušies, kad šī nozare Latvijā spēs izķepuroties no pandēmijas radītajām sekām. Valstī aizvien spēkā dažādi ierobežojumi, kas liedz nozares spēlētājiem pilnvērtīgi strādāt. Lai gan šoruden Latvijā pieaug tūristu skaits no ārvalstīm, vietējie iedzīvotāji atpūtas iespējas jau meklē ārpus valsts robežām.
Brīvdienu māja “Saules namiņš” Cēsīs pirmos viesus sagaidīja vien šī gada oktobrī. Tā saimniece ReTV stāsta: esam pārsteigti, cik tomēr daudz cilvēku vēlas aizbēgt no ierastās ikdienas steigas. “Bijuši te no tiem dažiem viesiem kāzu jubileju nosvinēt, savu. Ir igauņi, bija vienreiz, nodzīvoja pat veselu nedēļu. Tad nu sāksim tā jaudīgāk un apzinātāk to visu darīt, tad nākamvasar ceram arī uz kādiem ārzemniekiem,” saka Indra Kļaviņa, brīvdienu mājas “Saules namiņš” saimniece.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati gan liecina, ka oktobrī Latvijas naktsmītnēs trīskāršojies ārvalstu viesu skaits, savukārt pat par 23 procentiem - samazinājies vietējo ceļotāju īpatsvars. “Ja mēs skatāmies uz 21. gadu kopumā, tad situācija nav tik iepriecinoša, jo mīnus 16% pret 20. Gadu, ja vēl tālāk - tie ir jau mīnus 54%,” skaidro Dita Zemīte, CSP Transporta un tūrisma statistikas daļas vadītāja .
Kopumā oktobrī Latvijas naktsmītnēs apkalpoti teju 108 tūkstoši viesu. Aptuveni par 90% audzis ārvalstu viesu skaits Rīgā. Tikmēr par citām Latvijas vietām ceļotāju interese sarūk.
Latvijas lauku tūrisma asociācija ceļ trauksmi, ka šogad naktsmītnēs ārpus Rīgas nakšņotāju skaits esot pamatīgi samazinājies. Galvenokārt jau tādēļ, ka mainoties ceļošanas ierobežojumiem, latvieši steidz baudīt atpūtu siltākās zemēs. “Mums šobrīd ir jāpārpozicionē mūsu kā Latvijas mārketings, jāsaprot, kas ir tas, ar ko šos ārvalstu tūristus tieši pēc pandēmijas aicināsim pie sevis,” norāda Anna Palelione, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” pārstāve.
Par situāciju tūrisma nozarē pamatīgi satraukta ir arī Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija. Tās izpilddirektore ReTV Ziņām uzsver: valstī noteiktie ierobežojumi aizvien rada pamatīgu robu daudzu nozarē strādājošo maciņos. “Pie šis situācijas ar šiem ierobežojumiem gan attiecībā uz iebraucējiem, gan attiecībā uz ēdināšanu un pasākumiem, var tas mugurkauls ciest, un naktsmītnes šo ziemu neizturēs,” saka Santa Graikste, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore.
Lai nozari glābtu, asociācija jau oktobrī piedāvājusi atjaunot valsts apmaksātu programmu pašizolācijā nonākušu personu izmitināšanai viesnīcās. Tiesa gan - iepriekš šī iespēja lielu atsaucību no iedzīvotājiem neguva. Savukārt, turpinoties pandēmijai un ierobežojumiem, arī nākamos mēnešus nozare lūgs mērķtiecīgu atbalstu no valsts puses operatīvo izmaksu segšanai. Īpaši jau apstākļos, kad strauji kāpj energoresursu izmaksas.
