Lubānā kritiski zems ūdens līmenis; pastāv zivju slāpšanas risks

Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati, šī gada vasara bija karstākā novērojumu vēsturē. Šāda klimatiskā situācija pastiprināja ūdens iztvaikošanu Lubāna ezerā, šobrīd radot bažas par tā turpmāko likteni.

Lubāna ezers šobrīd vizuāli sāk atgādināt purvu, jo karstās vasaras dēļ tajā ir kritiski zems ūdens līmenis. “Ir tā - laivu stumju 300 metrus pa dūņām, ūdens nav, tad iekāpju laivā, vēl 300 metrus stumju, un pēc kāda puskilometra var ar motoru. Dziļums ir tāds, ka, ja izkrīti no laivas, nekā nav. Vari iekāpt atpakaļ,” saka Ansis Deksnis, zvejnieks.

“Ezera vidējais dziļums ir 1.6 metri, šobrīd vidēji 80 centimetri. Ja būs ziema, būs ļoti traki,” atzīst Dagnis Vasiļevskis, Dabas aizsardzības pārvaldes Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs.

Ja situācija neuzlabosies, ziema būs barga, pastāv zivju slāpšanas risks.

Lubāns ar teju 40 kilometru garu aizsargdambi ir lielākais iedambētais ezers Eiropā, ūdens līmenis tiek regulēts caur divām slūžām. Kā atzīst ezera apsaimniekotāji, viņi ir gatavi plūdiem, bet ne sausumam. “Bļodā var ieliet ūdeni tik, cik tā ir. Ja nav, tad atvainojiet, mēs nevaram ar saujām šo daudzumu piebildīt. Iesākoties sausumam, Kalnagala slūžas pilnībā aizvērām. Vienīgais, kas gāja caur Aiviekstes slūžām, kas ir minimums - 0.78 kubikmetri sekundē,” pauž Staņislavs Šķesters. valsts SIA “ZMNĪ” Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs.

“Ezers atbilst Eiropas Savienības aizsargājamajam biotopam, atstāj ietekmi uz tā kvalitāti, platība samazinās. Daļēji varbūt tas ir dabisks process – jebkurš purvs Latvijā ir radies, aizaugot ezeram, vienkārši tas notiek ļoti strauji,” saka Dagnis Vasiļevskis.

“Tagad mums vajadzīgs ārkārtas stāvoklis, lai žogu novilktu pie robežas, ārkārtas stāvoklis, lai Covid-19 risinātu, tad te arī vajadzīgs ārkārtas stāvoklis, bet - kurš pasludinās ārkārtas stāvokli par zivīm? Tas nav iespējams. Es tuvākā nākotnē redzu bezizeju,” saka Ansis Deksnis, zvejnieks.

Glābt situāciju var vien rudens lietavas, ūdens līmeni paaugstinot vismaz par 70 centimetriem, taču, kā ReTV Ziņām atzīst uzrunātie – šāds scenārijs ir maz ticams.