Lielais karstums sagādā ciešanas arī mājlopiem - šobrīd liellopu turētājiem bez ierastajiem darbiem nākas arī palīdzēt grūtībās nonākušajiem dzīvniekiem.
Govīm laiks, kad ārā ir virs 30 grādiem un ir tveice, var būt pat bīstams. Kā ReTV Ziņām norāda veterinārārsts, pat no plus 20 grādiem govs jau sāk justies nekomfortabli. “Tur ir zināmas pakāpes, pirmā pakāpe - palielinās elpošanas biežums. Vairāk kā 60 reizes, būtu tā robeža, kad elpošana ir dubultojusies govī. Tas skaidri liecina, ka viņai sākas karstumu stresa kaitīga iedarbība. Un nākamais ir, kad elpošana palielinās līdz 85 reizēm, kamēr beigās elso kā suns, teiksim, ka mute vaļā, elpošana sasniedz 120 reizes minūtē. Tās jau ir pazīmes, ka ilgstoši tā turpināties nevar, ka viņai stāvoklis paliks nopietns un nobeigsies,” sakaa Egīls Juitinovičs, veterinārārsts.
Ja govs nejūtas labi , arī pašiem lopkopjiem būs jārēķinās ar sekām. “Govs pārstāj domāt par atražošanas funkcijām, vai nu viņa nemeklējas, vai viņu nevar apsēklot. Protams, jauniem dzīvniekiem apstājas augšana. Pats pēdējais ir, ja vēl karstums turpinās, tad viņa vienkārši nobeidzas,” skaidro Egīls Juitinovičs.
Piensaimnieks Jānis Blūms arī jau iemācījies atpazīt, ja ganāmpulkā rodas problēmas, kas saistītas ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem. “Ir dažādas pazīmes, piemēram, var redzēt, ja ieskatās, kā viņas elpo, nu, ka tas ķermenis tā kustās, smagāk elpo. Vēl, kas - šeit viņas tā kā mazliet drūzmējas. Tā tam normāli nebūtu jābūt, viņām būtu jāguļ, jāatgremo.”
Diemžēl pilnībā viņš nevar pasargāt govis no pārkaršanas, bet ar visām tehnoloģijām to var censties samazināt – piemēram, ar ventilatoriem un smilšu guļvietām.
Par to, kā mājlopi cīnās ar karstumu un dunduriem Madonā un arī Latgales pusē, plašāk ziņās rīt septiņos un deviņos vakarā.
