Moduļu tipa ēka novietota biedrības “Ingato” valdes priekšsēdētājas Initas Klindžānes mājas pagalmā. Tajā ikdienā mīt aptuveni 10 kaķi, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši bez mājām.
Inita Klindžāne saka: “Ideja radās tajā mirklī, kad es sapratu, ka biedrības paspārnē esošie kaķīši ir izauguši tādā daudzumā, ka vienkārši sniegt palīdzību maziem kaķēniem praktiski nav iespējams, jo nav, kur izmitināt. Ir pāris cilvēki, kas regulāri sniedz pagaidu mājas šādiem kaķīšiem, bet viņu nav tik daudz. Radās jautājums - ko darīt. Meklējot variantus īrēt kādas telpas, neguvām nekādu atsaucību no sabiedrības. Tad dzima ideja par moduļu mājiņu”
Lai varētu tapt kaķu māja, tika vākti ziedojumi. Daļu finansējuma piešķīra pašvaldība. Kopā projekts izmaksāja aptuveni 3,6 tūkstošus eiro, bet ar to vēl viss nebeidzas, jo biedrībai jānodrošina arī ēkas uzturēšana.
Telpas tiek apsildītas ar elektrisko sildītāju. Apkure gada aukstākajos mēnešos izmaksā aptuveni 120 līdz 140 eiro. Mājiņas uzturēšanas izmaksas, tāpat kā izmaksas par barību, kaķu sterilizāciju un ārstēšanu, biedrība sedz gan izmantojot savus līdzekļus, gan piesaistot ziedojumus un pašvaldības atbalstu. Tas nav viegli, bet Inita uzsver – viņas palīdzība ir vajadzīga tik daudziem murrātājiem, ka cita ceļa neesot, lai gan dažreiz rokas nolaižas bezpalīdzībā, redzot cilvēku nežēlīgo attieksmi pret kaķiem. Katram mincim ir sava sāpe un savs stāsts.
Inita Klindžāne: “Viņa nonāca pie manis tikai vakar. Nedēļu viņa šajā pilsētas galā bija uzradusies pie mājām. Var redzēt, ka mājas kaķenīte - iet pie visiem, prasa ēst. Ir ielikts sociālajos medijos fotoattēls ar lūgumu, varbūt tomēr saimnieki atradīsies, bet šādu gadījumu, kad atrodas saimnieks, kas pasaka – jā, tas ir mans kaķītis, kas pazudis nejaušā kārtā, diemžēl ir mazums. Pārsvarā iepriekšējie saimnieki neatsaucas. Man tomēr ir sajūta, ka kāds vienkārši ir pametis to kaķenīti.”
Jaunā kaķu māja paredzēta pārsvarā maziem kaķēniem. Šobrīd gan visi iemītnieki ir jau izauguši, bet Inita pauž cerību, ka daļa drīzumā atradīs jaunas mājas, dodot vietu mazajiem pūkaiņiem.
Lai gan līdzekļu ir maz un birokrātisko šķēršļu – daudz, Inita Klindžāne neatmet cerību reiz īstenot savu sapni par pašai savu dzīvnieku patversmi, kurā varētu sniegt palīdzību daudz lielākam skaitam mīluļu.
