Līvāni cīnās par statusu – pilsēta bez azartspēlēm

Šobrīd Līvānos ir divas azartspēļu zāles, kurām piecu gadu laikā būtu jāpamet pilsētas sabiedriskā centra teritorija, ja tiktu apstiprināts pašvaldības izstrādātais lokālplānojums. Tas dotu iespēju neatļaut jaunu azartspēļu vietu atvēršanu pilsētā. Šobrīd pašvaldības centienus ir apturējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Galvenie noteikumu apturēšanas iemesli, ko nosauc ministrijā, ir saistīti ar vietvaras piedāvātā teritorijas plānojuma neatbilstībām normatīvajiem aktiem. Dokuments nosaka azartspēļu un izložu organizēšanas vietu darbības aizliegumu, bet tajā būtu jānorāda arī vietas, kur šīs nozares darbība būtu atļauta. Tāpat ministrijā uzsver, ka par daudziem lokālplānojuma punktiem sabiedrībai neesot bijusi iespēja izteikt viedokli, jo tie mainīti pēc publiskās apspriešanas.

VARAM pārstāve Ingūna Draudiņa saka: “Konkrētajā gadījumā ar atrunu, ka tie ir redakcionāli labojumi, veiktas daudzas izmaiņas publiski apspriestajā redakcijā, līdz ar to apstiprinātā redakcija nav tā, kura tika publiski apspriesta.”

Rīkojumā, ko ministrija nosūtījusi pašvaldībai, minētas vēl vairākas neatbilstības, kas gan nekādi neattiecas uz azartspēļu nozari, piemēram, ka lokālplānojumā noteiktais gājēju celiņu platums un veloceliņu platums, kā arī termins “veloceliņš” neatbilst normatīviem. Līvānu novada domes vadība uzsver, ka jau bijusi gatava tam, ka cīņa par statusu – pilsēta bez azartspēlēm – nebūs viegla, un pauž gatavību turpināt virzīties uz mērķi.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods: “Pārstrādāsim šo plānojumu un veiksim jaunajā redakcijā šī plānojuma publisko apspriešanu, un sniegsim ministrijā atkārtoti. Es domāju, tas prasīs mums pāris mēnešus, ja nebūs kaut kādas aizķeršanās. Kāpēc mēs vispār uzsākām darbību par azartspēļu ierobežošanu? Mūsu skatījumā divas spēļu zāles Līvānu pilsētā jau bija par daudz, bet, saņemot īsā periodā divas jaunas, domājām, ko darīt. Veicām iedzīvotāju aptauju, kurā mēs pārsteidzoši saņēmām 96 procentu iedzīvotāju attieksmi, ka "nē" spēļu zālēm.”

Latvijas Spēļu biznesa asociācijā pauž viedokli, ka legālo spēļu zāļu aizliegšana neatrisinās problēmu, jo tie, kuri vēlēsies spēlēt azartspēles, atradīs iespējas to darīt nelegāli.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks saka: “Pagājušajā gadā ārkārtas situācijas laikā tika aizliegtas arī interneta azartspēles, ko pēc tam Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka tas nebija pareizi. Tajā brīdī nelegālā interneta daļa būtiski palielinājās – par vairāk nekā 10 procentiem. Tas nozīmē to, ka cilvēki spēlē, cilvēki meklē iespējas spēlēt. Tas bizness, ja tas tiks tā ierobežots, ka legālajam uzņēmējam nekāda interese vairs nav ar to nodarboties, tad, kā rāda citu valstu piemērs, tā vieta tukša nepaliks. Vai mums vajag, lai ar to sāk nodarboties organizētā noziedzība? Droši vien, ka nē.”

Asociācijā uzsver, ka nozari šobrīd regulē gan valsts, gan pašvaldības, tādēļ nereti rodas neskaidrības. Problēmas risināšanai Finanšu ministrija izstrādājusi “Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam”, bet vakar valdības sēdē lēmums par tām netika pieņemts, jo vairums ministru iebilda, ka šajās pamatnostādnēs pašvaldībām ir ierobežotas iespējas pašām pieņemt lēmumu – atļaut vai neatļaut savā pašvaldībā atvērt azartspēļu vietas. Finanšu ministrija apņēmusies mēneša laikā uzlabot dokumentu, paredzot pašvaldībām iespēju pieņemt lēmumu par azartspēļu darbību savā teritorijā.

 


Foto: unsplash.com