Šodien Liepājas domes vadība tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai pārrunātu ministrijas ideju no 2025. gada Liepājas pilsētu apvienot ar Dienvidkurzemes novadu, tādā veidā izpildot Satversmes tiesas sprieduma atziņas par nesen veikto administratīvi teritoriālo reformu. Jau pirms tās Liepājas domes un jaunajā Dienvidkurzemes novadā iekļauto pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka šādu apvienošanu nevēlas, jo ostas pilsētai un lauku teritorijām ir atšķirīgas prioritātes. VARAM skatījumā abām pusēm jau tagad jāpaplašina savstarpēja sadarbība vairākās jomās.
Jau reformas sagatavošanas gaitā tika piedāvāts šāds modelis – Liepājas un astoņu apkaimes novadu apvienošana, taču pret to aktīvi iebilda gan Liepāja, gan tolaik topošajā Dienvidkurzemes novadā iekļautās vietvaras, kā galveno argumentu minot attīstības mērķu un prioritāšu atšķirības. Proti, ja Liepāju vairāk interesē ostas un rūpniecības attīstība, tad Dienvidkurzmes novadā vairāk domā, piemēram, par lauku ceļu tīkla sakārtošanu un lauksaimniecību. Garu sarunu rezultātā toreiz tika izlemts neapvienoties, tāpēc tagad VARAM paustais skatījums par abu teritoriju kopīgu nākotni ne visiem šķiet saprotams. “Tikko bijām pieraduši pie domas, ka tagad esam kopā astoņi novadiņi, ejam uz kopīgu mērķi, bet tagad mums tas mērķis tiek norauts. Kur tagad mēs iesim? Iedomājies, pašā ceļa sākumā izrok bedri. Ceru, ka tā nenotiks,” saka Aivars Priedols, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs.
Ministrijā norāda, ka plānotā apvienošana balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem, lai panāktu straujāku izaugsmi visā reģionā. Kā piemērs tika minēts, ka ienākumi no Liepājas ostas darbības varētu tikt izlietoti arī apkārtējo novadu attīstībai. “Pilsētai, protams, tā būtu arī zināma papildus slodze sākotnējā periodā, bet pētījumi, kas tika veikti, parāda, ka ilgtermiņā tas sadarbības modelis ir izdevīgs gan pilsētai, gan piegulošām teritorijām,” saka Ilze Oša, VARAM valsts sekretāra vietniece.
Ministrijā arī uzsver, ka jau pirms reformas Liepāja un apkārtējie novadi veiksmīgi sadarbojās, piemēram, atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tagad, gaidot 2025. gadā paredzēto apvienošanu, Liepājai un Dienvidkurzemes novadam jāpaplašina sadarbības jomas, piemēram, autopārvadājumu un pirmsskolas izglītības ziņā. “Lai nebūtu tā, ka tagad katrs dzīvo tikai šajā saistību funkciju kopumā, liekam klāt vēl dažas lietas, kas palīdz domāt par plašāku sadarbību,” pauž Ilze Oša.
“Kopā ar Dienvidkurzemi jāpiedāvā Saeimai arī mūsu nostāja, pozīcija par šo jautājumu. Man ir pārliecība, ka šobrīd jaunizveidotais novads Dienvidkurzeme tikai uzsāk savu administratīvo attīstības ceļu. Četri gadi ir pārāk mazs termiņš, lai šādus lēmumus pieņemtu un mainītu administrāciju vēlreiz,” saka Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētājs.
Liepājas dome gan atbalsta ciešāku sadarbības veidošanu starp pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, tomēr plānotā apvienošana vēl tikšot apspriesta ar visām iesaistītajām pusēm. Jāpiebilst, ka administratīvi teritoriālā reforma nav beigusies ne tikai Liepājai un Dienvidkurzemes novadam, bet arī Daugavpilij, Rēzeknei, Jelgavai un Ventspilij, kuras ministrija arī piedāvā tomēr apvienot ar apkārtējiem novadiem.
