Liepājas reģionālā slimnīca cels cenas maksas pakalpojumiem

Liepājas reģionālā slimnīca no 1. decembra vismaz par 20 procentiem cels cenas tās sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Veselības aprūpes iestādes vadība to skaidro ar vairākas reizes pieaugušajiem elektrības un siltumapgādes rēķiniem, kā arī uzsver, ka maksas pakalpojumu īpatsvars sastāda tikai nelielu daļu tās sniegto pakalpojumu klāsta. Valsts apmaksāto pakalpojumu cenas slimnīca necels.

Liepājas reģionālā slimnīca ir viena no divām šādas nozīmes veselības aprūpes iestādēm Kurzemē un vidēji gadā apkalpo aptuveni 15 tūkstošus cilvēku. Slimnīcā norāda, ka maksas pakalpojumi sastāda vien četrus procentus no tās procedūru, izmeklējumu un konsultāciju skaita. Viss pārējais ir tās stacionāri un ambulatori sniegtie pamatpakalpojumi. Cenrāža pārskatīšana šogad bija neizbēgama. Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks saka: “Zināmu iemeslu dēļ, kas ir viens – siltumapgāde, otrs – elektroenerģija, trešais – PVN paaugstināšana ierīcēm no 12 uz 21 no pagājušā gada, arī darbinieku atalgojumu mēs pacēlām janvārī. Nevis par 4% kā valstī, bet tik, cik valsts bija solījusi – 10%. Tas viss ir radījis lielu sadārdzinājumu.”

Tikai apkures un elektrības sadārdzinājums vien šogad no slimnīcas budžeta prasīs par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. Un šī sadārdzinājuma kompensēšanai nolemts par vismaz 20 procentiem celt maksas pakalpojumu cenas. Lielākais sadārdzinājums skar tos pakalpojumus, kam tiek tērēts vairāk elektroenerģijas. Tā, piemēram, galvas, deguna blakusdobumu vai kakla mīksto audu datortomogrāfija bez kontrastēšanas šobrīd maksā 85 eiro, bet turpmāk būs pieejama par 102 eiro. Pašvaldība, kas ir slimnīcas kapitāldaļu turētāja, pret to neiebilst. Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova: “Esam lietas kursā, ka slimnīca plāno šo maksas pakalpojumu cenu celšanu. Jāatzīst, ka tas ir valdes kompetences jautājums, kas vislabāk redz savu saimniecisko darbību, redz, kādā veidā šo ievērojamo cenu celšanās ietekmi nokompensēt.”

Līdzīga situācija, tikai ar procentuāli mazāku sadārdzinājumu ir arī Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, kurā apvienojušās Ventspils, Kuldīgas un Talsu slimnīcas. Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis saka: “Arī mēs esam pārskatījuši cenas šogad pakalpojumiem. Ja paņem visus maksas pakalpojumus, tad apmēram divdesmitajai daļai esam mainījuši cenas. Tur ir dažādi – kam par 10%, kam lielāks kāpums. Bet mēs tiešām ļoti rūpīgi skatāmies. Tikai tādā gadījumā, ja pieaug izmaksas un pakalpojums kļūst nerentabls.”

Nacionālais veselības dienests (NVD) rakstiskā atbildē informē, ka ir veselības aprūpes pakalpojumi, ko apmaksā valsts, un maksas pakalpojumi, kas nav Nacionālā veselības dienesta kompetence un to cenas NVD nevar ietekmēt. “Nodrošinot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, gada ietvaros ir pieejams tāds finanšu apjoms, kāds ir piešķirts, apstiprinot valsts budžetu. Ar ārstniecības iestādēm katru gadu NVD slēdz līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu tādā apjomā, kādu ļauj īstenot piešķirtais budžets kārtējam gadam. Šobrīd nav plānots samazināt valsts apmaksāto pakalpojumu grozu,” saka NVD pārstāve Sintija Gulbe.

Dienestā vēl norāda, ka diskusijas par nākamā gada izmaiņām ir tikai sākuma stadijā.


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik