Liepājas pusē paviesojies lācis

Situācijas, kad kāds lācis pamanīts Dienvidkurzemē, piemēram, mednieku videokamerās, gadās reti, taču ar regularitāti - nu jau gandrīz katru gadu. Vairāki Liepājas puses mednieki spriež, ka ķepaiņi šeit ieklīst no Lietuvas, iespējams, saistībā ar faktu, ka samazinās mežacūku populācija. Šai hipotēzei gan nepiekrīt Nīcas novada mednieku kluba “Mežinieki” pārstāvis.

Antons Broks, mednieku kluba “Mežinieki” valdes priekšsēdētājs, saka: “Viņiem katram ir sava barības bāze. Barības ziņā viņi nav konkurenti - cūka ar lāci. Protams, viņš ēd to graudiņu, ja viņam nav bites mežā.’’

Dabas aizsardzības pārvalde un vairāki pētnieki uzskata, ka Latvijā šobrīd uzturas vairāk nekā 30 īpatņu, no tiem - lielākoties lāču tēviņi, kuriem ir raksturīga pārvietošanās. Ar to, iespējams, skaidrojams, kāpēc lācis pagājušajā nedēļā paviesojies Dienvidkurzemē, jo biežāk šie zvēri uzturas Vidzemē, Igaunijas pierobežā.

Sociālajā medijā “Facebook’’ izveidota grupa “Lāču izplatība Latvijā’’. Grupā gandrīz katru dienu iedzīvotāji dalās ar video un foto par pamanītiem lāčiem. Ilze Zvaigzne, grupas dibinātāja, stāsta: “Tas mērķis bija tāds - darīt zināmu sabiedrībai, ka lāči ir atpakaļ. Zinām, ka daudzus gadu desmitus viņi šeit nedzīvoja. Tagad viņi ir atpakaļ. Ne jau tāpēc, lai cilvēku iebiedētu. Bet tieši ar domu, lai sabiedrība rēķinās, ka tādu dzīvnieku mums ir vairāk.”

Tāpat Ilze cer, ka ar grupas palīdzību varētu veicāt atbildīgo iestāžu iesaisti, piemēram, plašāka atbalsta atrašanā lāču izpostīto bišu dravu zaudējumu kompensēšanai, jo šādas situācijas nākas novērot aizvien biežāk. Piemēram, 2019. gadā Latvijas Dabas pārvaldē bija saņemti pieteikumi par 113 bišu saimju izdemolēšanu. Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, kurš šobrīd strādā pie lāču monitoringa, norāda, ka Latvijas biškopjiem vajadzētu ņemt talkā Igaunijas pieredzi un aprīkot dravas ar elektriskajiem žogiem. Tāpat Ozoliņš aicina iedzīvotājus balstīties uz ārzemju pieredzi arī gadījumos, ja nākas mežā sastapties ar lāci.

“Protams, censties lācim pietuvoties, ja mežā viņu satiekat, vai nofotografēt, apskatīt tuvāk gan es neiesaku. Tās bailes ir jāsaglabā. Bet tām bailēm ir jābūt ar racionālu rīcību, piesardzība ir vajadzīga, bet vajag no tās vietas attālināties. Tā trokšņošana, runāšana ir vēlama,” pauž Jānis Ozoliņš.

Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci, eksperti aicina pastaigas laikā turēties uz meža takām un ceļiem, vērot dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt, kā arī ik pa brīdim ierunāties vai iedziedāties.


Foto: unsplash.com