Elektroniskais deguns - neliela ierīce, kas uztver smaku radošas vielas molekulas un pēc tam tās pārvērš tā sauktajās smaku vienībās, pēc kurām izkraušanas operators var monitorēt un organizēt savu darbību. Ja, piemēram, Ventspilī ir stacionētas 9 šādas ierīces, Liepājā tika izmantots jauns e-degunu mobilais variants, kuru vismaz pašlaik nav plānots izmantot ilgākam laika posmam, ņemot vērā, ka konkrētā mēslojuma izkraušana nav pastāvīga.
SIA “Laskana” ražošanas direktors Ojārs Zeme pauž: “Mūsu pienākums ir, ja notiek izmaiņas, strauji kaut kas kāpj uz augšu, mums tas ir jāapseko, vai tas ir saistīts ar mūsu pārkraujamo kravu, vai tam ir bijis cits iemesls.”
“Traucējumi netika konstatēti, tāpat operators ļoti rūpīgi ievēroja to, ka viņam bija uzlikts par pienākumu pārtraukt kraušanu, ja vēja virziens ir uz dzīvojamo māju pusi. Un tas arī ļoti godprātīgi tika ievērots,” pauž Inguna Pļaviņa, Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes direktores vietniece.
Aptaujātie ostas apkārtnē dzīvojošie iedzīvotāji smaku aizvadītajā nedēļas nogalē nebija jutuši, taču norāda, ka bieži vien nākas sadzīvot ar putekļiem ogļu pārkraušanas brīdī, kā arī troksni. Viņi saprotot ostas nozīmi pilsētas ekonomikas attīstībā, taču cer sagaidīt pašvaldības palīdzību problēmas risināšanā.
Tā kā iedzīvotāji uzskata, ka lielākā problēma ir nevis smaka, bet gan tieši putekļi un troksnis, Liepājas speciālā ekonomiskā zona (LSEZ) vairākus gadus ar īpašām iekārtām monitorē šos rādītājus. Iegūtie dati tiek nosūtīti pārvaldei. Piemēram, pērn putekļu daļiņu norma Liepājas ostā pārsniegta 11 reizes, bet atļautais skaits gadā ir 35 reizes.
“Viens ir tas, ka atsūta datus par iepriekšējo dienu un pēc tam sūta prognozi par nākamajām dienām, tādā veidā prognoze var brīdināt, ka uzņēmumam ir jāpievērš uzmanība, jo var mainīties vēja virziens,” saka Kaspars Ponemeckis, LSEZ Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs.
