Militāra teritorija Karostā, kas vairāk nekā 100 gadus bijusi civilpersonām slēgta un nepieejama, šovasar vērs vārtus tūristiem, piedāvājot Latvijas Kara muzeja izveidotu ekspozīciju un interaktīvu spēli. Interesantākais apskates objekts, pēc vēsturnieku domām, ir cietokšņa kazemāti, kas saglabājušies gandrīz nepārbūvēti kopš 19. gadsimta beigām.
19. gadsimta beigās, būvējot Karostu kā cariskās Krievijas flotes bāzi, apkārt Liepājai uzcēla veselu nocietinājumu sistēmu – Liepājas cietoksni. Krasta artilērija nr. 2 bija paredzēta ienaidnieku karakuģu apšaudīšanai, atšķirībā no vairākām citām cietokšņa daļām tā nekad nav cietusi nopietnus postījumus.
Karostas vēstures pētnieks Juris Raķis: “Kad 1. pasaules karš bija pie Liepājas, Krievijas armija atkāpjoties, sāka nocietinājumus spridzināt. Šī te otrā baterija ir tālākā no jūras, meža ielokā, starp kāpām, īpaši nav no spridzināšanas cietusi. Tāpēc pirmās Republikas laikā Latvijas armija to izmantoja kā noliktavu, kā pretgāzu treniņu vietu.”
Kā munīcijas noliktavu šo teritoriju vēlāk izmantoja arī padomju armija, pēc tam – līdz 2017. gadam mūsu Nacionālie bruņotie spēki. Aizsardzības ministrija šo objektu Tobago ielā turpina apsargāt, lai nepieļautu tā izdemolēšanu.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons: “Tobago iela ir mūsu īpašums. Veidosim kā Kara muzeja filiāli. Kara muzejs iesaistījies projektā, izveidojis savu koncepciju par ekspozīciju, kā padarīt to atraktīvu tūrismam. Sadarbosimies ar pašvaldību, lai tas varētu notikt.
Vienā no kazemātiem Kara muzejs plāno izveidot interaktīvu, izzinošu spēli, citā – cietokšņa vēsturei veltītu ekspozīciju ar manekeniem vēsturiskos tērpos un fotomateriāliem par Latvijas 1. Republikas laikā Liepājā dislocētajām armijas vienībām. “Vēl mēs pieskarsimies tādām tēmām kā Latvijas augstākā politiskā pārstāvniecība un armijas komandieri Liepājas vizīšu laikā. Mums ir sameklētas visas bildes, kur redzami prezidenti, kuri Liepājā pieņēmuši militāras parādes. Tas radīs pozitīvu gaisotni, cēluma un lepnuma sajūtu par Liepāju, par mūsu armiju,” saka Mārtiņš Mitenbergs, Latvijas Kara muzeja pārstāvis.
Taču interesantākais apskates objekts šeit vēsturnieku skatījumā ir paši kazemāti – saglabājušies gandrīz nepārbūvēti kopš 19. gs. beigām. Karostas vēstures pētnieks Juris Raķis pauž: “Pārbūves darbi, kas tur notikuši, attiecas uz pirmajiem pēckara gadiem, kad tur stāvēja dzelzceļa baterija. Tā ir interesanta vēsture ar šāviņu transportieri, ar īpašām lūkām šāviņiem. Tas diez vai citur ir apskatāms.”
Aizsardzības ministrija pagaidām neatklāj, cik lielu summu piešķīrusi jaunā tūrisma objekta izveidei, jo vēl notiekot izmaksu aprēķins. Savukārt Liepājas pašvaldība par saviem līdzekļiem apņēmusies sakārtot uz objektu vedošās ielas segumu.
