Liepājā atzīmē Jūras spēku atjaunošanas trīsdesmitgadi

Šodien Liepājā savas atjaunošanas 30. gadadienu atzīmēja Latvijas Jūras spēki. Rīta pusē pilsētas centrā notika svinīgs karavīru gājiens, vakarā – Jūras spēku orķestra koncerts, vairāki pasākumi norisinājās arī aizvadītās nedēļas nogalē. To laikā Valsts prezidents Egils Levits Patruļkuģu eskadrai svinīgi pasniedza tās jauno karogu, savukārt Aizsardzības ministrija ieskicēja tuvākās nākotnes plānus par Jūras spēku ekipējuma papildinājumu un kaujas spēju attīstību.

1992. gada 11. aprīlī Liepājas ostā pirmoreiz pēc ilgajiem padomju okupācijas gadiem tika pacelts restaurētais Latvijas Republikas kara kuģu karogs, tāpēc šajā dienā atzīmē Jūras spēku atjaunošanas gadadienu. Toreizējais kara flotes virsnieks, viceadmirālis Gaidis Zeibots atceras, ka sākums naudas trūkuma dēļ bijis grūts. “Jūras spēkiem bija nodoti trīs zivju inspekcijas kuģi, no kuriem vajadzēja uztaisīt pirmos karakuģus, lai pārņemtu jūras robežas kontroli un pateiktu Krievijas kara flotei, armijai un Krievijas robežsargiem, ka mēs atbildam par savu robežu un savu ekonomisko zonu,” saka Jūras spēku viceadmirālis Gaidis Zeibots.

Gadu gaitā iegādāti gan īsti karakuģi, gan nepieciešamais ekipējums, lai kā NATO dalībvalsts spētu nodrošināt mīnu meklēšanu un iznīcināšanu, krasta apsardzi, glābšanas darbu un citu pienākumu veikšanu. Pakāpeniski audzis arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem atvēlētais budžets – šogad tie ir 2,2% no iekšzemes kopprodukta jeb 760 miljoni eiro, no kuriem 273 miljoni tiks ieguldīti attīstībā. Konkrēti Jūras spēkiem šogad paredzēts iepirkt modernākas mīnu meklēšanas iekārtas. “Kā redzat no Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir jāgatavojas, un tas, kas ir labāk sagatavojies, tam arī labāk iet,” saka Artis Pabriks, aizsardzības ministrs.

Jūras spēku štāba priekšnieks, komandkapteinis Gvido Ļaudups: “Uz pārējo NATO dalībvalstu fona mēs izskatāmies teicami. Varbūt ne izcili, bet teicami. Mūsu galvenais virziens ir pretmīnu karadarbība. 2017. gadā pierādījām, ka esam profesionāļi, darām to tā, kā mūsu NATO partneri, jo uzņēmāmies pretmīnu karadarbības vadību, ko sekmīgi paveicām.”

Tuvāko gadu laikā Jūras spēkiem paredzēts attīstīt kaujas spējas, iepērkot krasta aizsardzības raķešu sistēmas un kaujas bezpilota lidaparātus jeb dronus. Joprojām aktuāls arī plāns Liepājā paplašināt NATO bāzi, lai šeit ikdienā varētu uzturēties vairāk sabiedroto spēku karakuģu un karavīru. “Tie ir tuvākie pieci līdz desmit gadi. Tas nevar notikt uzreiz, jo finansējums ir aptuveni 100 miljoni eiro. Jautājums, cik daudz apmaksās NATO, cik pašiem jāiegulda,” saka Artis Pabriks, aizsardzības ministrs.

Jūras spēku atjaunošanas 30. gadadienas programma – ar svinīgo gājienu, orķestra koncertu un Jūras spēku vēsturei veltītu izstādi bija veidota tā, lai arī iedzīvotājiem rastos pēc iespējas plašāks iespaids par Latvijas Jūras spēkiem un to veiktspēju, kas šobrīd ir svarīgi, domājot par vispārējo drošības sajūtu.


 #SIF_NVZ2022