Lielākajās pilsētās samazina karstā ūdens temperatūru. Veselības inspekcija ceļ trauksmi

Rēzekne ir viena no tām vietām Latvijā, kur saistībā ar energoresursu krīzi un cenu sadārdzinājumu lielākais daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājs pilsētā ir samazinājis karstā ūdens temperatūru. Turklāt – ūdens karstāks ir rīta un vakara stundās, bet dienā un naktī tā temperatūra noslīd līdz 35 grādiem. Vairums iedzīvotāju ir samierinājušies un cer ietaupīt savus līdzekļus par rēķinu samaksu, tomēr Veselības inspekcija ceļ trauksmi, ka turpmāk krietni paaugstinās risks saslimt ar legionelozes slimību.

Ierasti karstā ūdens temperatūra Rēzeknē līdz šim bija +55 grādi, bet tagad vairumā daudzdzīvokļu namu rīta un vakara stundās tā pazemināta līdz 48 grādiem, bet pārējā laikā pat līdz 35. Uzņēmumā “Rēzeknes Namsaimnieks” skaidro, ka šis ir vienīgais risinājums, kā saglabāt cirkulāciju, gan arī mazināt rēķinu izmaksas. Jau vasarā atsevišķos mikrorajonos šāda sistēma izmēģināta un attaisnojusies. SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” valdes loceklis Pēteris Dzalbe saka: “No 30 eiro cirkulācija pazeminājās līdz septiņiem centiem, kopumā cilvēki iemācījās un pielāgojās lietot ūdeni atbilstoši jaunam grafikam.”

Veselības inspekcija gan brīdina, ka karstā ūdens temperatūras pazemināšana rada potenciālu risku veselībai.

Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis: “Baktērijas, legionellas, optimāli vairojas 35-42 grādu temperatūrā siltajā ūdenī. Tā kā legionellas ir dabīgu ūdeņu apdzīvotājas, respektīvi, nav iespējams izvairīties no tām. Iespējams, šis te saslimšanas gadījumu skaits pieaugs sakarā ar to situāciju, kurā mēs šobrīd visi atrodamies, ja tā karstā ūdens temperatūra tiks samazināta. Cik lielā mērā pieaugs, to ir ļoti grūti teikt.”

Tomēr zemāka karstā ūdens temperatūra šajā apkures sezonā iespējama arī pēc Ministru kabineta grozījumiem. Tur noteikts, ka grādu var būt mazāk, taču iedzīvotājus jāinformē par visu sanitāro higiēnas prasību ievērošanu un legionellas baktēriju izplatības risku mazināšanu. Līdz šim rēzeknieši šādu informāciju gan neesot saņēmuši. “Man neviens neko nav teicis. Arī par citiem es arī neko neesmu dzirdējusi, lai viņi kaut ko teiktu par to slimību. Mūs neviens nebrīdināja. Meitai pateicu, lai viņa vairs no krāna nedzer to ūdeni. Tikai no tējkannas vai pērkot to ūdeni,” saka rēzekniete, divu bērnu mamma Aļona Žeļezņakova.

Uzņēmums gan sūdzības no iedzīvotājiem par informācijas trūkumu nav saņēmis. Uzskata, ka komunikāciju ar sabiedrību par šiem jautājumiem jāveic valstiskā mērogā. Turklāt jo īpaši tāpēc, ka karstā ūdens temperatūru plāno samazināt arī, piemēram, Daugavpilī un Rīgā.

Pēteris Dzalbe: “Tātad mājā 45 dzīvokļi, mājā ir divas vietas, kur lieto, virtuve un vanna, karsto ūdeni, tātad ir jāpaņem 90 proves, lai noteiktu, vai šajā mājā ir baktērijas vai nav baktērijas. No tā paša Slimību profilakses un kontroles centra, es uzskatu, ka labāk viņi taisītu, nevis bukletu sūtītu, bet tiešām atnāktu uztaisītu vienā, otrā, trešā mājā kompleksās pārbaudes.”

Pēdējo gadu laikā Rēzeknē ar legionelozi saslimuši divi cilvēki, bet Latvijā kopumā vidēji gada laikā tie ir 40 gadījumi.


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik