Vēl tikai jūlijā veikalos drīkstēs pārdot dzērienus tarā bez Latvijas depozīta marķējuma. Gan sistēmas ieviešanu uzraugošais Valsts vides dienests, gan uzņēmums “Depozīta iepakojuma operators” uzskata, ka jau pašlaik sistēma darbojas sekmīgi, līdz 1. augustam paspēs nostabilizēties. Tirgotāji turpretī norāda uz vairākiem sistēmas trūkumiem.
Visātrāk dzērienu taras depozīta sistēmai pielāgoties spējuši gan lielākie dzērienu ražotāji, gan veikalu tīkli, kā “Rimi” vai “Maxima”, kuros jau no maija sākuma netika pieņemtas nemarķētas dzērienu pudeles un skārda bundžas. Mazāki veikali, piemēram, “Elvi” tīklā, norāda uz sistēmas operatora nespēju pietiekami savlaicīgi izvest nodošanas punktos uzkrāto taru. “Vēl arvien ļoti daudzos veikalos ir lieli apjomi ar tukšu taru; mums ir jāgaida loģistikas transports, kas tiešām nespēj nodrošināt šo pakalpojumu kvalitatīvi un solītajā apmērā. Lai cik bēdīgi tas nebūtu, daži veikali kļūst par tukšas taras noliktavām,” saka veikalu tīkla “Elvi” pārstāve Vineta Grigāne-Drande.
Nereti pakaļ tukšo bundžu un pudeļu krājumiem ierodoties pārāk mazi transportlīdzekļi, kas nespējot visu izvest, taču “Elvi” pārstāve akcentē vēl vienu problēmu: daudzi nodod netīras pudeles; ja iepriekš tajās bijis alus, drīz vien no taromātiem sāk vēdīt slikta smaka. To kā vienu no sistēmas trūkumiem izceļ arī Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs. “Mazajiem tirgotājiem šobrīd jāvāc tara uz pārtikas kvalitātes, sortimenta un cenas rēķina. Tas nozīmē, ka ir jāaizņem daļa platības, kas ir paredzēta pārtikas tirgošanai, lai tur vāktu atkritumus. Tas ir jādara zālē, un tas nozīmē, ka atkritumu smaka izplatīsies. Tas ir nepatīkami pārdevējiem, un apdraudēta ir pārējo produktu higiēna.”
Valsts vides dienests gan kā pašlaik galveno tirgotāju uzdevumu izceļ atlikušo nemarķēto dzērienu pārdošanu vai pārmarķēšanu; šis daudzums esot 10-20% no produkcijas veikalos. Depozīta sistēmā vēl jāiekļaujas arī tiem tirgotājiem un ražotājiem, kuri to vēl nav paveikuši. Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga: “Vājais posms, kas gan nav kritisks sistēmai, ir vēl daži desmiti veikalu, kuriem būtu jāpieņem obligāti šie dzērienu iepakojumi, bet kuri to vēl nav uzsākuši darīt, jo vēl joprojām nav noslēgti līgumi, un te lielākā veikalu ķēde ir “Betas” veikalu tīkls, kurš ir izvietots vairākās Latvijas pilsētās, līdz ar to radot iedzīvotājiem būtiskas neērtības.
Tā kā pievienošanās depozīta sistēmai ar likumu padarīta obligāta, gan Valsts vides dienests, gan operators uzskata, ka sistēma “dabiski” sākšot darboties pilnvērtīgi. Tas, ka jūnijā nodots tik daudz taras, cik iepriekšējos četros mēnešos kopā, gan esot bijis zināms pārbaudījums sistēmas kapacitātei. SIA “Depozīta iepakojuma operators” pārstāvis Gatis Galejs saka: “Jāņi droši vien ir tāds labs piemērs apjoma ziņā, un savus secinājumus mēs arī esam izdarījuši, kur varbūt kāds depozīta punkts, kur ir varbūt uzstādīts neliela izmēra taromāts, kur varbūt prasītos lielāka izmēra taromāts... Tas varbūt bija tāds netipisks testa periods.”
Taras depozīta sistēmai drīkst nepievienoties dzērienu ražotāji, kuru produkcijas apjoms nepārsniedz 150 kilogramus gadā. Pārējiem, kuri to nebūs izdarījuši, jārēķinās ar dabas resursu nodokli dubultā apmērā un citām soda sankcijām.
