Lībieši tic, ka putni rudenī neaizlido prom, bet pārlaiž ziemu, gulēdami kādā slēpnī, ik pavasari ar īpašu rituālu putni tiek modināti augšā. Turklāt tradicionālajā lībiešu kalendārā tieši šis ir gada sākums – šoreiz gan ne tikai gada, bet veselas dekādes sākums, jo ar nozīmīgas digitālās platformas atvēršanu lībieši svinīgi atklājuši arī ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadi.
Lībieši uzskata, ka mazie putni nes senču dvēseles un padomu, tāpēc, dziedot putnu modināšanas dziesmu, kas viņus aicina atgriezties vislabākajā zemē – pie treknākajām butēm, labākajiem meža zvēriem, čaklākajām meitām un labākajiem puišiem – rituāla dalībnieki dzied pagriezušies tieši pret jūru. “Tā doma ir… šie ūdeņi – jūras, upes ūdeņi – tās visas ir pārejas uz mītisko telpu. Tās ir pārejas uz dvēseļu telpu. Redzot, ka viņi dodas tajos ūdeņos, saproti, ka varbūt nevis konkrēti uz kādu zemi, bet uz šo fantastisko mītisko telpu – dvēseļu telpu,” saka Julgī Stalte, lībiešu folkloriste.
Domu spēkam un ugunij putnu modināšanas rituāla dalībnieki ziedoja dažādas lietas, sākot no sarkaniem diedziņiem līdz dzintara putekļiem. Tradīcija ir arī dekorēt pludmales smiltīs iespraustās egles. “Diedziņi un dažādi kārumi, ko iekar eglītēs, ir tieši aicinājums putniem, lai parādītu, ka viņus gaida. Tā kā tāda signāllampiņa, bākas. Tās ir bākas, lai viņi varētu atrast ceļu pie tiem, kas viņus gaida, viņus novērtēs un sapratīs,” stāsta Julgī Stalte.
Savu jauno gadu lībieši turpināja ar digitālās platformas „Livonian.tech” atvēršanu. Tā šobrīd ir pašā sākumposmā, un saturs tiks papildināts, sākot no vietu nosaukumiem līdz lībiešu valodas nodarbībām. “To var izmantot ne tikai tāpēc, lai apgūtu lībiešu valodu, bet arī tie, kas prot lībiešu valodu. Kaut vai tāpat kā mēs izmantojam dažādus latviešu valodas rīkus, piemēram, ja mēs ierakstam “Tezaurā”, ja gribam noskaidrot, kā tur kaut kāds vārds ir… Šis ir tieši tāds pats veids, ja mēs gribam zināt, kā tas vārds izrunājas vai kāda gramatika tam ir,” skaidro Valts Ernštreits, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs.
Lai palīdzētu lībiešu valodai, savu iniciatīvu izveidojusi arī Latvijas nacionālā enciklopēdija, kas jau vairākus desmitus šķirkļu publicējuši lībiešu valodā. Lai uzsvērtu tās nozīmību, lībiešu valoda publicēta pirms angļu, vācu, krievu un franču valodām. Turklāt, lai parādītu mūsdienīgumu, tulkoti nevis seni, bet šodien lietojami vārdi. “Tā nav valoda, kurā var runāt tikai par senām, aizmirstām lietām. Pavisam mūsdienīgas lietas var izpaust arī lībiešu valodā,” pauž Valters Ščerbinskis, Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors.
Lībieši ir pārliecināti, ka, 2032.gadā ANO Pirmiedzīvotāju valodu desmitgadei noslēdzoties, lībiešu valodas lietojums ikdienā būs redzams daudz plašāk, piemēram, ceļa norādēs vai lībiešu valodai izskanot arī Dziesmu un deju svētkos.
#SIF_NVZ2022
