Alūksnes novadā šobrīd lielu ažiotāžu raisījis pašvaldības lēmums slēgt Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolu, kā arī, atstājot tikai pirmo līdz trešo klašu grupu, reorganizēt Strautiņu pamatskolu. Uzrunātie skolēnu vecāki atzīst, ka pašvaldība medijiem ziņo, ka vēl lemj par skolu turpmāko likteni, taču kopsapulcēs likuši saprast, ka lēmums jau pieņemts.
Nemitīgas pretrunas, tā skolēnu vecāki raksturo Alūksnes novada pašvaldības ieceri slēgt un reorganizēt divas lauku skolas. Visi fakti, uz kuriem tiek balstīta skolu reforma, esot apgāžami. “Tā ir dabas zinību klase, kas no sestās klases tagad ir obligāta. Tā tagad ir prasība no Izglītības ministrijas puses, bet tad, kad mēs jautājam, vai tāda Alūksnē ir? Viņi atbild, ka Alūksnē nekur tādas nav, bet tas būtu viens no iemesliem slēgt Strautiņu skolu. Tad vēl bija kaut kādas atzīmes salīdzinātas. Visos valsts pārbaudījumos un eksāmenos līmenis ir tāds pats, citur pat augstāks,” saka Sigita Mūrniece, Strautiņu pamatskolas padomes pārstāve, trīs bērnu mamma.
Skolēniem arī neesot nodrošināti modernākie mācību līdzekļi, taču, kā uzsver bijusī Strautiņu pamatskolas skolotāja, viņa, mācot pie krīta tāfelēm, izaudzinājusi vairākus olimpiāžu uzvarētājus. “Mums ir arī tā interaktīvā tāfele datorzinību kabinetā, mums skolotājiem ir portatīvie datori, kas tiek izmantoti kopā ar projektoru. Mēs neesam sūnu ciems,” pauž Līga Šteinere, bijusī skolotāja Strautiņu pamatskolā.
Strautiņos šobrīd mācās 96 skolēni, Jaunannā - 49. Pašvaldības dati liecina, ka demogrāfiskā situācija novadā katru gadu pasliktinās. “Man abi bērni mācās dārziņā, viņiem ir pilnas grupiņas. Nākamgad dēlam jāsāk iet skolā, solās būt pilna klase - 12 bērni,” pauž Sigita Mūrniece.
“Runāja kaut kad, ka lauku skolas maziņas, priekšsēdētājs teica - mēs jums pievienosim pirmsskolas izglītības iestādi, lai stiprinātu skolu, jums būs vairāk bērnu, tad jums būs mazākas iespējas, lai slēgtu. Tagad šo pašu argumentu min kā mūsu klupšanas akmeni, jo mums ir jāapsaimnieko divas ēkas,” saka Līga Šteinere.
“Runājot par izglītības kvalitāti, kas tad ir kvalitatīva izglītība? Nav apvienoto klašu, ir salīdzinoši optimāls bērnu skaits vienā klasē, uzlabot mācību līdzekļu kvalitāti, nodrošināt papildus ēdināšanas reizi, kvalitatīvu transportu, tie ir arī dažādi interešu izglītības pulciņi un nodarbības, ko mēs varētu sniegt, tādā gadījumā visiem izglītojamajiem, jo šobrīd atsevišķās lauku skolās tas nav iespējams,” pauž Dzintars Adlers, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs.
Šeit gan jāatzīmē, ka abas skolas nodrošina mūzikas un mākslas izglītības programmas, vairākus pulciņus, kā arī labiekārtotu teritoriju. Pagasti turpinot attīstīties. Skolas dēļ uz dzīvi laukos pārvākušās arī vairākas jaunās ģimenes, tostarp Jaunannā drīz tikšot celta arī rūpnīca, nodrošinot vairākas darba vietas.
Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas padomes vadītājs Kaspars Gusts: “Neizskaidrojami, kāpēc pašvaldība balsta visu uz sauso statistiku, bet neņem vērā kaut kādu attīstību, ko varētu saskatīt pagastā.”
“Viņi visu cenšas centralizēt Alūksnē, pagasti vairs nav īpaši svarīgi,” pauž Sigita Mūrniece.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers saka: “Vecāki un pedagogi ir pietiekoši emocionāli šajās diskusijās. Es domāju, ka ir vairāk jāiedziļinās skaitļos.”
Jāpiebilst, ka pašvaldība gala lēmumu plāno pieņemt līdz februāra beigām.
#SIF_NVZ2022
