Ledus krāvumu dēļ tiek bojāta ceļu un tūrisma infrastruktūra

Ledus krāvumi dažādos Rāznas ezera krastos šobrīd sasnieguši aptuveni divu metru augstumu, tomēr ir vizuāli ļoti skaista dabas parādība. Tā rada arī raizes, jo bojā ceļu infrastruktūru, tūrisma objektus, gan arī ēkas privātīpašumos. Tāpat postījumi skar ezera krastus, tādēļ jau šogad Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) iecerējusi īstenot projektu par erodēto krastu nostiprināšanu bīstamākajās zonās.

Vairākās vietās pie Rāznas ezera ledus izgājis no krastiem, pagaidām lielākie krāvumi ir Rāznas nacionālā parka teritorijā tuvu ceļam, kas ved gar Lipušku ciemu. Tā ir neparasta dabas parādība, kuru veicina divi faktori. Viens no tiem – krasas gaisa temperatūras svārstības. “Dienā saule silda ledu, ledus sāk kust, kļūst poraināks, veidojas plaisiņas. Izkusušais ūdens satek iekšā, naktī atkal ļoti strauji tas viss sasalst un izplešas. Loģiski, ka ledum kaut kur jāpaliek. Tad ir vēl otrs veids, kad ledus kāpj ārā krastos vēlā pavasarī. Tad, kad atkūst kādi līči, līcīši, krastu zonas,” saka Anda Zeize, DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore.

Reizēm šādi ledus krāvumi veidojas arī ezera vidū. Lai arī tie izskatās pārsteidzoši skaisti, dabas varenums rada būtiskus postījumus infrastruktūrai. Nav iespējams paredzēt, kādā virzienā un ar kādu spēku ledus kustēsies, pēc tam jālabo laipas, jāatjauno ceļi, elektrības stabi un krastu zonas. “Tiek izgāzti arī koki, tiek pacelta zeme, velēnas tiešām lielās platībās. Šķūņi tiek arī mazliet bojāti, ēkas, būves, kas ir pietiekami tuvu ezeram,” pauž Anda Zeize.

Lai turpmāk mazinātu ledus iešanas radītās sekas, DAP ar Eiropas Savienības projektu atbalstu stiprinās Rāznas erodētos krastus bīstamākajās zonās, to vidū arī Lipuškos. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka ledus iziešana krastā vērojama gandrīz katru gadu, taču dažādās Rāznas apkārtnes vietās.

Gan vietējie, gan dabas aizsardzības speciālisti iesaka pievērst vērību arī ledus radītajām skaņām. “Ezera dziesma pavasarī - tas ir ļoti unikāls process un parādība, jo skaņas nevar ne aprakstīt, ne atkārtot. Īpaši to labi var izjust klusā laikā pēcpusdienā vai vakarpusē,” stāsta Anda Zeize.

Ledus Rāznas ezera krastā vietām sasniedz pat divu metru augstumu. Dabas aizsardzības speciālisti uzsver, ka līdzīgas dabas parādības var redzēt arī citos Latvijas lielākajos ezeros, Latgales gadījumā – arī pie Lubānas ezera.

Gaisa temperatūras svārstību dēļ paredzams, ka ledus krāvumus krastos varēs vērot līdz marta beigām, piemēram, Rāznā ledus biezums aizvien ir aptuveni 30-40 centimetri. Pēc tā nokušanas sekos arī postījumu atjaunošana.


 #SIF_NVZ2022

Foto: Rēzeknes novads, Facebook