Ledus halles ceļ trauksmi

Daudzām ledus hallēm elektrības rēķini, sākot ar pavasari, pieauguši pieckārtīgi un pat seškārtīgi, būtiski apdraudot to turpmāko darbību. Tas liek pārskatīt ledus haļļu cenrādi, kas tāpat nenosedz izmaksu pieaugumu. Tāda situācija arī Latgalē. Nesaņemot finansiālu atbalstu no valsts, olimpiskie centri, tostarp ledus halles, var neizturēt finansiālo slogu un savu darbību beigt.

Daugavpils Olimpiskajā centrā pēdējie rēķini par elektrību, salīdzinot ar gada sākumu vai pagājušo gadu, auguši divas reizes. Līdzšinējo 14 centu vietā par kilovatstundu nu jāmaksā 26 centi.

Daugavpils Olimpiskā centra valdes loceklis Vladimirs Šteinbergs: “Mēs noslēdzām uz gadu elektrības līgumu par fiksēto cenu. Es nezinu, kā būs nākotnē, varbūt kritīsies tās cenas un mēs atkal būsim zaudētāji, bet šobrīd cenas augušas ne trīs reizes, ne piecas reizes, kā ir citām ledus hallēm vai citiem olimpiskajiem centriem, bet mums dubultā.”

Sarežģītāka situācija ir Olimpiskajā centrā “Rēzekne”, kur par elektrību tiek maksāts pēc biržas tarifa. Olimpiskā centra “Rēzekne” valdes locekle Jekaterina Meirāne: “Ja mēs runājam par 2022. fasu, vidējais normāls rēķins bija līdz maija mēnesim 20 tūkstoši. Ja mēs runājam par jūniju, tas jau bija 34 tūkstoši. Ja mēs runājam par jūliju, tas bija jau 65 tūkstoši, par augustu – 95.”

Ne Daugavpilī, ne Rēzeknē slēgt Olimpiskos centrus, tostarp ledus halles, šobrīd neplāno. Neizbēgama gan ir pakalpojumu cenu palielināšana, turpretī elektroenerģijas taupīšanas režīma ieslēgšana Olimpisko centru specifiskās darbības dēļ ir ierobežota. Jekaterina Meirāne: “Jābūt konstantai temperatūrai, lai varētu uzturēt normāli ledus laukumu. Ja mēs visu laiku tā rausim tās visas temperatūras uz augšu, uz leju, tas arī nav labi. Bet kaut kur mēs varam atkāpties... Uz stundu, uz divām stundām mēs varam atslēgt kompresoru. To mēs darījām un turpināsim darīt. Ja mēs runājam par ledus laukumu, vidējā cena 2021. gadā un gada sākumā bija 140 eiro par vienu stundu. Uz šo brīdi no 1. augusta tā cena ir 250 eiro.”

Vladimirs Šteinbergs: “Elektrības patēriņš pārsvarā ir apgaismojums un baseina ūdens uzsildīšana. Mēs nevaram, pieņemsim, kā valdība pieņēma, 19 grādi telpā. Tur ir noteikti normatīvi, cik ir jātur baseinā, un tur nav tādas iespējas kaut ko samazināt.”

Esošajā situācijā ir bažas ne vien par ledus haļļu rocību apmaksāt komunālos rēķinus, jo īpaši, kad papildu sāksies apkures sezona, bet arī iedzīvotāju spēju atļauties apmeklēt ledus halles un treniņus tajās.

Lai saglābtu sporta nozari Latvijā, bez finansiāla valsts atbalsta neiztikt. Līdz šim gan risinājums nav rasts. Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns: “Mums vajag jebkura veida finansiālo palīdzību. Viens ir tā palīdzība – subsīdija, otrs ir PVN atlaide vai atcelšana. Tad, protams, Sadales tīklu izcenojumu atcelšana uz laiku jeb noņemšana nost. Jo tas tomēr vēl kaut kādi 10% sadārdzina. 11:39

Šobrīd tiek gaidīts redzējums par atbalsta mehānismiem no Ministru kabineta, taču, kā uzsver Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs, laika gaidīt vairs neesot daudz.


#SIF_NVZ2022