Špoģi ir viens no lielākajiem un no Daugavpils attālākajiem Augšdaugavas novada ciematiem. Līdzās ārstu praksēm šeit ir arī aptieka. Agrāk te strādāja trīs farmaceites, tagad divas - māte ar meitu. Tā kā trūkst telpu, viņas nesaskata iespēju un vajadzību pašām sākt vakcinēt aptiekā. “Tas aktuāli ir tikai pilsētām, kam ir atsevišķi kabineti. Mēs to nevaram darīt. Mums šeit uz vietas arī nav tādas vajadzības. Veselības centrā ir atsevišķs kabinets, gan speciālisti ir,” norāda farmaceites Špoģos. 

Līdzīgi spriež arī citā lauku ciematā - Rēzeknes novada Kaunatā. “Teorētiski man būtu tas iespējams, bet praktiski - vai tas ir vajadzīgs? Tepat netālu ir medpunkts, kur cauru nedēļu strādā ārsta palīgs, ārsts atbrauc divreiz nedēļā. Es domāju, ka tas nebūtu tā vērts,” saka Marija Belaja, farmaceite Kaunatā.

Kaunatas aptiekai septembrī mainīts darba laiks. Tā kā kolēģe aizgājusi pensijā, tagad šajā ciematā faramaceite strādā tikai divas dienas nedēļā. Tikmēr Rogovkā, citā Rēzeknes novada ciemā, aptieka nesen likvidēta. Arī Špoģos atceras, ka pēc tam, kad aptieku slēdza kaimiņciemā, bijis daudz neapmierināto. Veselības ministrija cer, ka iedzīvotāji laukos vairāk pieradīs pie iespējām pakalpojumus saņemt attālināti. “Gribētos, ka, lai gan tās aptiekas ciematā nav, cilvēks zina, ka viņam ir aptieka kaut kur pilsētā, kurai viņš var uzzvanīt, kad viņam ir vajadzība pēc šīs farmaceitiskās aprūpes. Lai sniedz konsultāciju par zāļu lietošanu, nepieciešamības gadījumā piegādā zāles,” uzsver Inese Kaupere, Veselības ministrijas Farmācijas depart. direktore. 

Mazo lauku aptieku īpašniekus, piemēram, individuālos komersantus, Veselības ministrija bija cerējusi atbalstīt novēršot konkurences risku, proti, ieviešot kritēriju, ka nelielās apdzīvotās vietās ar ne vairāk kā 2500 iedzīvotājiem, drīkst atvērt tikai vienu aptieku. Šie aptieku kritēriji maijā iesniegti Ministru kabinetā, bet vēl nav skatīti. Tikmēr paši aptieku īpašnieki iespējas “izdzīvot” laukos meklē aptiekas, pārstrukturējot kā kādas citas, nereti jau aptieku tīkla aptiekas filiāles. “Filiāle laukos - tas ir viens no risinājumiem. Mums ir daudz individuālās aptiekas, kuras vada profesionāļi, viņi zina reģionu problēmas, ir pieraduši tās risināt un sadarboties ar pašvaldībām,” saka Dace Ķikute, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente.

Līdzīgi tas noticis Kaunatā, jo īpašniecei pieder arī aptieka Rēzeknē. “Var teikt, ka es sponsorēju no pilsētas aptiekas to filiāli,” pauž Marija Belaja

Arī Špoģos meklē jaunus veidus, kā meitai turpināt mātes iesākto darbu.

Foto: Freepik