Lauksaimnieki mazāk piesakās atļaujām zosu letālajai atbaidīšanai

Šopavasar lauksaimnieki pieteikušies mazākam skaitam atļauju no Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvalde), lai veiktu  migrējošo putnu letālo atbaidīšanu no sējumiem. Turklāt, kā tas bijis vērojams arī iepriekšējos gados, tiek ievērots primārais atļaujas saņemšanas mērķis – putnu atbiedēšana no sējumiem, jo saņemta informācija tikai par 21 iegūtu zosi no kopējā noteiktā maksimālā 1000 putnu limita.

Pārvalde nu jau piekto gadu izsniedz speciālas atļaujas lauksaimniekiem, ar kurām tiek atļauta limitēta migrējošo zosu ieguve pavasara migrācijas laikā, lai samazinātu postījumus lauksaimniecībā. Ja pirmajos gados bija liels pieprasījums pēc atļaujām, tad pamazām nostabilizējas atsevišķas zemnieku saimniecības, kas gadu no gada piesaka šādas speciālās atļaujas un pēc nepieciešamības tās izmanto. 

Pēc Pārvaldes rīcībā esošās informācijas iemesli tam ir vairāki, bet kā galvenos var minēt lauksaimnieku mēģinājumus vispirms izmantot citas gājputnu atbaidīšanas metodes, kā arī faktu, ka šaujamieroču izmantošana ir atļauta medniekiem, bet ne visi lauksaimnieki ir vienlaikus arī mednieki.

Atsevišķos gadījumos ir saņemta informācija, ka, lai gan zemnieks ir saņēmis atļauju zosu letālajai atbaidīšanai, viņam nav izdevies piesaistīt medniekus vai nav nokārtotas saistības ar medniekiem, piemēram, noslēgts līgums.

Sarunās ar zemniekiem un medniekiem kā iemesls tiek minēts arī tas, ka zosis bieži vien barojas laukos, kuros nav atļauta atbaidīšana ar indivīdu ieguvi, kā arī mēdz būt situācijas, ka atļauja saņemta, bet nav bijusi nepieciešamība to izmantot, jo zosu migrācija notikusi ātri un tās nav laidušās baroties konkrētās saimniecības laukos

Pārvalde šopavasar izsniedza 40 atļaujas zosu limitētai ieguvei ar medību ieročiem, to aizbiedēšanas un kultūraugu pasargāšanas nolūkā, vienlaikus pieļaujot atsevišķu indivīdu ieguvi. Līdz 15. maijam kopumā šādā veidā visā Latvijā bija pieļaujams iegūst ne vairāk kā 1 000 zosis – 500 sējas zosu Anser fabalis un 500 baltpieres zosu Anser albifrons. No lauksaimniekiem saņemtā informācija liecina, ka iegūta 21 zoss – 12 baltpieres zosis un 9 sējas zosis.

Kopumā atļauju izmantošana bijusi korekta, konstatētie pārkāpumi ir maznozīmīgi. 

“Pateicamies zemniekiem un medniekiem par izpratni un sadarbību. Liels paldies arī Valsts meža dienesta kolēģiem, kas iesaistās atļauju nosacījumu ievērošanas kontrolē kopā ar Pārvaldes inspektoriem.Tikai no visu iesaistīto pušu sadarbības ir atkarīgs, kādi risinājumi migrējošo putnu radīto postījumu novēršanai  ir pieejami, tai skaitā tas, vai šādas atļaujas būs iespējams izņēmuma kārtā izsniegt arī turpmākajos gados,” pauž Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Tāpēc šādas regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs, migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.

 


Foto: Unsplash; ilustratīvs