Laukos trūkst sezonas strādnieku

Sezonas darbi uz lauka ogu audzēšanas un pārstrādes saimniecībā “Very Berry” Apes novadā sāksies jau pēc pāris nedēļām. Pirmais darbs aveņu laukā būs nogriezt liekos dzinumus, tad pārējiem apgriezt galotnes, tad tos piestiprināt pie stieples.

SIA “Very Berry” saimniece Gundega Sauškina stāsta, ka, gatavojoties šai sezonai, bija cerība, ka pandēmijas apstākļos darba rokas atrast būs vieglāk. “Tagad esam ielikuši sludinājumu, un uz šo dienu nav neviena zvana, lai gan daudzi ir dīkstāvē.”

Pērn saimniecībā nodarbināja 120 sezonas strādniekus. Daži izturēja tikai vienu dienu, cits nostrādājis pat 65 dienas un arī nopelnījis ap 3000 eiro. Sezonas darbus pērn sāka arī daudzi jaunieši, bet līdz noslēgumam palika tikai kāds vīrs jau krietnos gados.

 “Tad aizbrauc prom, tad prasās atpakaļ, tad vienā brīdī mums pat dusma uznāca - neņēmām atpakaļ, jo mēs arī esam cilvēki un rēķināmies. Ja skatāmies, vai derēs darbam, tad tāds, kas ir tiešām motivēts,” atzīst Gundega Sauškina.

Kā vienīgo risinājumu sezonas strādnieku nodrošināšanai saimniece redz darba rokas aicināt no ārvalstīm. Pirms diviem gadiem ogu lasīšanā nodarbināti uzbeki, strādājuši arī kazaki.

Saimniecībā “Dimdiņi” Lizuma pagastā īstajā brīdī laukā jāiestāda kāposti. Šajās dienās siltumnīcā izaudzētie teju 700 tūkstoši jaunie kāpostu stādiņi jāiznes ārā, lai pirms stādīšanas tie zem klajas debess norūdītos.

Saimniecības galvenais agronoms Kristers Briedis stāsta, ka Lizuma pagastā darbojas vairākas labi attīstītas lauku saimniecības, tāpēc starp tām valda pat krietna konkurence par labākajiem strādniekiem. Sezonas darbiem cenšas piesaistīt jauniešus.

“Katra sezona ir kā jauns izaicinājums lauksaimniekam, jo arī kaimiņu saimniecības uz to pašu akmeņu lasīšanu, kas ir tagad pavasara darbs, jauniešiem lieliska iespēja,” saka Kristers Briedis, SIA “Dimdiņi Agro” izpilddirektors.

Saimniecībā sezonās darbiem nepieciešams vismaz 100 palīdzīgu roku pāru - kāposti jāiestāda, jāravē un pēc tam arī jānovāc. Darba sludinājumi izvietoti ne tikai internetā, bet arī uz ziņojumu dēļiem apdzīvotu vietu centros. Ilggadējs saimniecības traktorists stāsta, ka mūsdienās jaunieši vairs neesot motivēti strādāt lauku darbus.

Apsvērta iespēja trūkstošo darba spēku ievest no ārvalstīm, taču atturējusi sarežģītā procedūra un fakts, ka saimniecībai cilvēkus nav, kur izmitināt.

Lauku saimnieki uzsver - pagaidām neviena valsts radītā atbalsta programma nav spējusi risināt darba roku trūkumu laukos. Arī pandēmijas radītā dīkstāve un bezdarbnieku pabalsti cilvēkus nemotivē strādāt lauku darbus. Sezonas karstumā saimniekiem nākas izlīdzēties kā nu kuram, krīzes situācijās darbus uz lauka pārplānot vai pat atcelt.