Latvijas Veterinārārstu biedrība: trūkst speciālistu arī ar specifiskām iemaņām

Tāpat kā ārstiem ir palīgi, arī veterinārārstiem ikdienas darbu atvieglo asistents. Šobrīd veterinārārstu asistentus sagatavo divās mācību iestādēs - Smiltenē un Bebrenē. Lielākoties darbam klīnikās, kā arī pie veterinārārstiem lielo dzīvnieku novietnēs. Latvijas Veterinārārstu biedrība norāda, ka izskan vajadzība arī pēc speciālistiem jau ar specifiskām profesionālām iemaņām, piemēram, nagu apkopšana lielajiem dzīvniekiem.

Smiltenes tehnikuma veterinārā mācību klīnikā, kas darbojas kā jebkura klīnika, jaunai kaķenītei ieplānota sterilizācija. Šī ir viena no reizēm, kad tajā var piedalīties un līdzi sekot arī topošie veterinārārstu asistenti. Daži ir klāt operāciju zālē, pārējie notiekošo var vērot caur stiklu vai video formātā, jo procesu filmē arī ķirurģiskā lampā iebūvētā kamera.

Vēl pirms dzīvnieks nonāk vetārsta rokās, asistents iemācās arī komunicēt ar cilvēkiem un noskaidrot nepieciešamo informāciju par dzīvnieku, aizpildīt ķirurģijas pieprasījumu un citas lietas. Galvenokārt jaunieši apgūst lielo un mazo dzīvnieku anatomiju, fizioloģiju, ķirurģijas, farmakoloģijas, arī dažādu slimību pamatus. “Vairāk sevi saistu ar lielajiem dzīvniekiem, jo manā pusē Alūksnē ir ļoti maz ārstu, visi brauc no Rīgas un ne vienmēr var atbraukt ļoti ātri. Ja es pati kaut ko zināšu, tad tas atvieglos manu darbu,” atzīst Juliana Bularga, alūksniete, nodarbojas ar zirgiem.

Latvijas Veterinārārstu biedrībā ReTV norāda, lai gan mācību iestādes sagatavo labus speciālistus attiecīgi pēc valstī izstrādātā profesiju standarta, izskan, ka veterinārārstiem būtu vajadzīgi palīgi arī jau ar kādām specifiskām profesionālām iemaņām. “Tad ir konkrēta joma, ka izskanējusi arī no praktizējošiem ārstiem, kas varbūt pat ir jūtami kā tāds trūkums šobrīd, tā varētu būt lauksaimniecības dzīvnieku, liellopu, piemēram, nagu apkopšana,” saka Valdis Šmēliņš, Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētājs.

Tā par lielo dzīvnieku nagu apkopšanu saka veterinārārsts no Valmieras. Ja dzīvniekam nav veselas kājas, apkopti nagi, viņam tās ir mokas, būtībā jau labturības pārkāpums. Vidzemes veterinārā servisa veterinārārsts Egils Juitinovičs: “Ielieciet kaut vai mazu akmentiņu kurpē un pastaigājiet vienu dienu! Jūs redzēsiet, kas notiks, pastaigājiet kurpēs, kuras spiež. Kopiet pati sev nagus, nejauši nogrieziet par daudz vai iegrieziet ienadzī! Tas nav tik vienkārši, govij uz šīm te četrām kājām uz to nelielo laukumu jānotur 700 kilogrami. Tur katra nianse ir izšķiroša, nerunājot nemaz par slimībām.”

Smiltenes tehnikumā stāsta, ka programmā ir paredzēts apgūt nagu kopšanas metodes, iespēju robežās, ja aiziet lielajās praksēs, to arī veic, bet piekrīt - šīs prasmes ir jāapgūst vēl papildus.

Latvijas Veterinārārstu biedrībā piebilst - šobrīd tajā esošā izglītības komisija strādā pie rūpīgākas izpētes, lai saprastu, kam pievērst uzmanību. Tikmēr veterinārārsts no Valmieras uzskata, ka lauksaimniecības dzīvnieku nagu apkopšanai vajadzētu būt atsevišķai profesijai. 


Foto: Freepik