Lai cik populāra arī nebūtu dziesma par zilajiem liniem, kas “tavās acīs un sirdī zied”, tomēr pati linkopība Latvijā ir gandrīz iznīkusi. Tās tradīcijas var vērot vien muzejā. Latvijas Lauksaimniecības muzejā, kas atrodas Talsos, šobrīd top iespaidīga izmēra košu krāsu sienas gleznojums, kas vizuāli parādīs ciklu no linu sēšanas, līdz gatavam kreklam.

Latvijas Lauksaimniecības muzeja ēka ir vērienīga izmēra. Krāsas gan šeit latviski piezemētas. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados veidotie sienas gleznojumi jeb četras dabas stihijas ir zemes toņos. Pelēka bija arī siena, kur šobrīd top gleznojums. Tā kā arī lina krekli ir pelēki, tie saplūduši ar fonu. Nu jau nedēļu ar košiem otas vēzieniem māksliniece situāciju maina. “Darbs top tāds diezgan liels un apjomīgs. Tas, man liekas, ir tāds visai intīms process, jo tas, kā mākslinieks strādā ar krāsām, ar to, kā top šī te bilde, kas būs gala rezultātā. Un tagad jau tās mājiņas, tās ēkas ir tādas, ka es teicu, ka gribas tur iekšā ieiet. Man jau tur gribas iekāpt. Viņa teica, tur vēl nevar, tur būs priekšā ābeļdārzs, jāiziet cauri ābeļdārzam. Labi, gaidām ābeļdārzu,” skaidro Sandra Leja-Nātriņa, Latvijas Lauksaimniecības muzeja nodaļas vadītāja.

Aptuveni 30 kvadrātmetrus lielajā sienas gleznojumā būs redzams laika posms no agra pavasara, kad lini tiek iesēti, līdz to novākšanai rudenī. Tālāk gleznojums tematiski ievedīs muzeja ekspozīcijā, kas parāda linu apstrādes procesu.

Inga Ozoliņa nesen no Lielbritānijas atgriezusies uz dzīvi Latvijā, gleznošanai pievērsusies vien pandēmijas laikā, kad košās krāsas viņai palīdzējušas. Un šobrīd tik interesanti šķiet, kā viņa piepilda telpu te iezīmējot koku, pēc mirkļa ar otas vilcieniem jau piepucējot vasarīgos laukus. “Es novērtēju to brīvību, ko sniedz liels formāts. Bet es nekopēju skices, es skatos, kā šobrīd tas darbojas uz sienas, vai izskatās dabīgi – visi rakursi, visas perspektīvas. Nu, jā, un arī fantāzijas darbs zināmā mērā, jo es neesmu redzējusi ziedošu linu lauku,” stāsta Inga Ozoliņa, māksliniece.

Kad sienas gleznojums būs gatavs, māksliniece tur noslēpumā, bet līdz vasaras beigām noteikti nebūšot jāgaida. Tikmēr viņa pati cer, ka šovasar pirmo reizi mūžā izdosies dzīvē redzēt, kā lini zied.