Latvijas iedzīvotāju drošības izjūta pieaug, tomēr vairumu uztrauc smagas ekonomiskās krīzes iespējamība

Latvijā 82% iedzīvotāju uztraucas par iespēju, ka valstī varētu sākties smaga ekonomiskā krīze vai politiskā nestabilitāte un valsts varētu nonākt pagrimumā, liecina apdrošināšanas kompānijas "Ergo" un pētījumu centra SKDS veiktā Drošības indeksa dati.

Lai gan Latvijas iedzīvotāju drošības izjūta pēdējo astoņu gadu laikā ir pakāpeniski pieaugusi, kopējais Drošības indeksa rādītājs joprojām ir negatīvs (-5 punkti), norādot uz sabiedrības uztraukumu dažādās jomās. Lielākās bailes šogad ir par valsts stabilitāti un drošību, kā arī veselību, bet iedzīvotāji vismazāk uztraucas par fizisko drošību un kriminogēno situāciju.

Skalā no -100 līdz +100 punktiem kopējais Latvijas iedzīvotāju drošības rādītājs šogad ir -5 punkti, sasniedzot līdz šim augstāko rezultātu. Salīdzinot ar 2014.gadu, tas ir uzlabojies par astoņiem punktiem, tomēr daudzos jautājumos iedzīvotāju uztraukums ir ārkārtīgi liels, otrdien Drošības indeksa prezentācijā sacīja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Lielākais baiļu pieaugums šogad ir valsts stabilitātes un drošības jautājumā, kas nokrities līdz -28 Drošības indeksa punktiem salīdzinājumā ar -14 punktiem 2019.gadā.

Savukārt vispozitīvāk iedzīvotāji novērtējuši fizisko drošību/kriminogēno situāciju, kur indeksa vērtība ir 35 punkti salīdzinājumā ar 29 punktiem 2019.gadā.

Vienlaikus nav būtisku izmaiņu sabiedrības drošības izjūtā par darbu, kur rādītājs ir -3 punkti, kamēr 2019.gadā tie bija -2 punkti.

Divās no kategorijām indekss ir pieaudzis, joprojām saglabājot negatīvu rādītāju. Proti, drošības izjūta par veselību kopš 2019.gada ir palielinājusies par astoņiem punktiem, taču kopumā ir ļoti vāja, ieņemot otru zemāko vietu pēc valsts drošības (-27 punkti).

Materiālās un finanšu drošības izjūta arī mazliet uzlabojusies, sasniedzot -3 punktus salīdzinājumā ar -8 punktiem 2019.gadā, taču atbildes uz pētījuma papildjautājumiem par inflācijas ietekmi uzrāda lielas iedzīvotāju bažas par to, kā viņi tiks galā ar finansiālajām grūtībām tuvākajā nākotnē, teica Kaktiņš.

Latvijā 78% iedzīvotāju izjūt finansiālu nedrošību inflācijas dēļ, liecina "Ergo" Drošības indekss. Tostarp 53% aptaujāto ir nobažījušies, ka cenu pieauguma rezultātā var nonākt nabadzībā, bet 6% uzskata, ka jau dzīvo nabadzībā. Respondenti norādījuši, ka primārās finansiālās grūtības viņiem šoziem varētu sagādāt apkures rēķinu apmaksa (53%), pilnvērtīgas pārtikas iegāde (43%) un elektrības rēķini (43%).

Iedzīvotāju bailes nespēt norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem šogad palielinājušās par 11 indeksa punktiem, sasniedzot -17 punktus salīdzinājumā ar -6 punktiem 2019.gadā.

Lai risinātu finansiālo nedrošību, 66% iedzīvotāju atzīst, ka šogad sākuši vairāk taupīt, bet 39% - uzkrāt.

Šogad visstraujāk pieaugušas iedzīvotāju bailes par valsts drošību. Aptaujātos uztrauc gan potenciāls Krievijas iebrukums Latvijā (61%), gan kiberuzbrukums (53%), gan etniskie konflikti valsts teritorijā (64%). Vairāk nekā jebkad agrāk iedzīvotāji baidās, ka Latvijā var iestāties smaga ekonomiskā krīze un politiskā nestabilitāte, kas var novest pie valsts pagrimuma (82%).

Ukrainas kara ietekmē domājot par Latvijas drošību, 16% iedzīvotāju ir apsvēruši iespēju stāties Zemessardzē, lai aizstāvētu valsti militāra konflikta gadījumā, bet 3% aptaujas veikšanas brīdī atzinuši, ka jau ir pievienojušies Zemessardzei.

Kaktiņš uzsvēra, ka "Ergo" Drošības indeksa rezultāti norāda, ka Latvijas sabiedrībā vērojama neuzticība veselības nozarei - 71% aptaujāto baidās, ka saslimšanas gadījumā var nesaņemt kvalitatīvu ārstēšanu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šīs bailes samazinās, taču joprojām ir ļoti augstas. Tikpat liels ir uztraukums par iespēju saslimt ar smagu slimību, kas var prasīt sarežģītu un ilgu ārstēšanos.

Iedzīvotāji visvairāk baidās saslimt ar onkoloģiskajām saslimšanām (72%), kā arī sirds un asinsrites slimībām (70%), bet vismazāk uztraucas par gripu (30%). Arī bailes no Covid-19 izjūt salīdzinoši maza daļa respondentu (36%), bet divreiz vairāk iedzīvotāju uztrauc ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atjaunošana (75%).

Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzīst, ka pandēmijas laikā ir atstājuši novārtā vai ielaiduši kādu saslimšanu, atliekot vizīti pie ārsta.

Latvijas iedzīvotāju fiziskās un kriminogēnās drošības līmenis vienmēr bijis visaugstākais, salīdzinot ar citām jomām, sacīja Kaktiņš. Tā ir arī šogad - bailes no fiziskas vardarbības salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājušās, taču rezultāti joprojām rada nopietnas bažas. Pētījumā 11% aptaujāto norāda, ka uztraucas par fizisku vardarbību mājās, bet 36% baidās par fizisku vardarbību ielās - iedzīvotāju drošības izjūta kopš 2014.gada šajā kategorijā pieaugusi par 10 procentpunktiem.

Savukārt drošība par darbu saglabājusies tuvu 2019.gada līmenim un vienlaikus ir par 14 procentpunktiem lielāka nekā 2014.gadā. Par darba zaudēšanu un nespēju atrast vietā jaunu - līdzvērtīgu darbavietu šogad uztraucas 47% aptaujāto iedzīvotāju.

"Ergo" Drošības indeksa pētījums tiek veikts kopš 2014.gada ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju noskaņojumu piecās kategorijās - valsts stabilitāte un drošība, materiālā un finansiālā drošība, veselība, fiziskā drošība un drošība par darbu. Aptauja, pēc pētījumu centra SKDS metodoloģijas, šogad veikta piekto reizi.

Aptauja veikta internetā no 2022.gada 31.augusta līdz 2.septembrim. Kopumā aptaujāti 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 


Foto: Freepik