Jau otro reizi portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, rosinot pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Šādu iniciatīvu eksperimentālā kārtā jau īstenojušas vairākas turīgās pasaules valstis. Secināts, ka tā iespējams celt darba produktivitāti un taupīt enerģiju.
Tieši šodien Lielbritānijā aptuveni 3300 darbinieku 70 dažādos uzņēmumos aizsāk sešu mēnešu ilgu eksperimentu, pārejot uz četru dienu garu darba nedēļu. Šo iniciatīvu īstenojušas vēl vairākas valstis, piemēram, Islande un Jaunzēlande. Pētījumi veikti Zviedrijā un Dānijā. Kā ReTV skaidro Latvijas Universitātes profesore Baiba Šavriņa, Eiropā eksperimenti, saīsinot darba nedēļu, veikti jau aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos gados. Toreiz mērķis bija mazināt bezdarbu ekonomiskās krīzes laikā. “Visas tās darba formas, kas ir nepilns darba laiks un tamlīdzīgi, ļauj mums nodarbināt vairāk cilvēku, tātad - padarīt tos ekonomiski aktīvus, lai viņi būtu nodokļu maksātāji.”
Dažādām valstīm eksperimentējot ar darba nedēļas garumu, pierādījies, ka, saīsinot darba nedēļu par pilnu dienu, rodas ievērojams elektronenerģijas ietaupījums. Viens no būtiskākajiem mīnusiem - cilvēkiem samazinās ienākumi. “Šobrīd, kamēr cenu kāpums mūs tik strauji vēl neskar, to vēl var uztvert kā priecīgu notikumu. Pēc tam diez vai tas būs priecīgs notikums, ja pie strauja cenu kāpuma, kas būs par komunālajiem pakalpojumiem un īpaši elektroenerģijas patēriņu, ja plus vēl nāks ienākumu samazinājums gan relatīvajā, gan absolūtajā izteiksmē, jebkura mājsaimniecība cietīs,” saka Baiba Šavriņa.
Ekonomikas ministrijā ReTV Ziņām norāda - darba likums jau tagad pieļauj darba devējam ar darba ņēmēju vienoties par elastīgākām darba formām. Darba produktivitātes ziņā Latvija krietni atpaliek no Eiropas Savienības turīgajām valstīm, piemēram, Vācijas, kur nedēļā nopelna vidēji 1500 eiro, kamēr Latvijā - vien 500 eiro nedēļā. “Galvenais secinājums ir ienākumu līmenis, kurš, visticamāk, ja arī formāls regulējums tiktu ieviests, reāli praktiskajā dzīvē cilvēki turpinātu strādāt un pelnīt naudiņu,” pauž Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas nodaļas vadītājs.
Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš ReTV uzsver, kamēr Latvijā darba produktivitātes rādītāji stipri atpaliek no vidējiem datiem Eiropas Savienībā, ideja par īsāku darba nedēļu jāatliek. “Tajā brīdī, kad būsim TOP5 Eiropas līmenī, tad varam cilāt šādas idejas. Šobrīd, kad produktivitāte ir ap 70% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, šādas iniciatīvas nav atbalstāmas.”
Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība jau vairākas reizes rosinājusi noteikt 38 stundu garu darba nedēļu. Egils Baldzēns uzsver, ka labāk atpūtušies darbinieki spēj strādāt ražīgāk. Viņaprāt, Latvijā šādai pārejai būtu gatavas vairākas nozares. “Tur, kur ir pēc iespējas radošāks darbs ar programmētājiem un tamlīdzīgi, kur parādās attālinātā darba spēcīgi elementi, tā būtu tā vieta, kur būtu jāsāk. Latvijā iespēja ieviest četru dienu darba nedēļu apspriesta uzņēmumā “Draugiem Group”, kur jau šobrīd darbā var ierasties līdz plkst. 11.00. Elastīgs darba laiks speciālistiem, kuru pienākumi to atļauj, ir arī uzņēmumā “Tet”.
