Latvijas četru lielāko banku klientiem desmit mēnešos izkrāpti 9,49 miljoni eiro

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti 9,49 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Kopumā 2022.gada desmit mēnešos īstenoti 4179 krāpšanas gadījumi.

Vienlaikus novērsti 3525 krāpšanas gadījumi par kopumā 4,248 miljoniem eiro.

2022.gada desmit mēnešos četrās lielākajās Latvija bankās konstatēti 1624 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1,826 miljonus eiro. Tāpat konstatēti 1546 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4,022 miljonus eiro, un 1009 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3,642 miljonus eiro.

Šogad desmit mēnešos izdevies novērst 1225 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1,013 miljoniem eiro, 2050 investīciju krāpšanas mēģinājumu par 2,292 miljoniem eiro un 250 citus krāpšanas mēģinājumus par 943 000 eiro.

Bankā "Citadele" aģentūrai LETA atzīmē, ka tostarp oktobrī Latvijā četru lielāko banku klientiem izkrāpti līdzekļi 1,4 miljonu eiro apmērā, kamēr novērsto krāpšanas gadījumu apmērs veidoja 500 000 eiro.

Vienlaikus bankā arī norāda, ka 2022.gada oktobrī izkrāptā naudas summa ir par 55% lielāka nekā līdz šim vidēji mēnesī izkrāptā summa, kas deviņos mēnešos veidoja vidēji 900 000 eiro.

"Šī brīža tendences liecina, ka, pieaugot attālināto pakalpojumu pieejamībai un digitālo rīku izmantošanai, palielinās arī krāpnieku aktivitātes internetā. Šis laika posms sakrīt ar rudens tumšo vakaru iestāšanos un gadu mijas svētku tuvošanos, kad iedzīvotāji arvien vairāk mēdz izmantot internetu dažādu preču pasūtīšanai un ne tikai. Krāpnieku metodes naudas izvilināšanā kļūst arvien slīpētākas," uzsver bankas "Citadele" Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis.

Tostarp viņš norāda, ka nesen bankas "Citadele" vārdā bija izsūtīti viltus e-pasti, kas informē par it kā svarīga bankas ziņojuma saņemšanu un aicina nospiest uz tīmekļa saites, kas vēlāk ved uz viltus bankas "Citadele" internetbankas mājaslapu. Cenšoties atdarināt bankas komunikāciju, krāpnieki vēstules tekstā bija integrējuši bankas oficiālā e-pasta adresi, lai tādā veidā maldinātu cilvēkus un palielinātu iespējas izkrāpt naudu.


Foto: Freepik