Latvijā zināmākie koklētāji un jaunie censoņi satiekas nometnē

Kocēnos norisinājās koklētāju nometne, kur dalību ņēma gan Latvijā zināmākie koklētāji, gan arī jaunie censoņi. Tāpat klausītāju ausis priecēja koklētāji no Somijas un Norvēģijas. 

Kocēnu estrādē norisinājās Pasaules koklētāju nometnes koncerti. Šī nometne ir jau kā tradīcija, kas norisinās sesto gadu. Šis gads atšķīrās no iepriekšējiem. Parasti nometne bija trīs dienu garumā, tad šogad vien vienu, bet tas netraucēja rādīt augstvērtīgu skanējumu. Bija pašmāju koklētāji, kā arī no Norvēģijas, Somijas, Vācijas, Ukrainas un ASV. Kā pirmā uzstājās koklētāja no Somijas - Arja Kastinena. 

Valmieras novada Kultūras pārvaldes Galvenā kultūras projekta vadītāja Nora Urbāne stāsta - šis ir lielākais koklētāju notikums pasaulē. “Ir lektori, ir viesi no ārzemēm. Patiesībā nometni mēs organizējam tieši tāpēc, ka mums ir ārkārtīgi daudz šo koklētāju, gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Mēs veidojam brīnišķīgas sadarbības ar Baltijas valstu koklētājiem. Šī ir brīnišķīga platforma, kur viņiem satikties, kopā pavadīt laiku un attīstīt šī instrumenta spēli.”

Latvijas Universitātes profesors un etnomuzikologs Valdis Muktupāvels bija ieradies ar trijām dažādām koklēm, kurām katrai ir savs stāsts. “Es biju paņēmis tikai tādas zīmes no Kurzemes puses, kur diezgan atšķirīgas kokles no Latgales. Man arī bija no Latgales kokle. Vienu kokli paņēmu no Somijas. Kokle, kas ir radusies ar zināmu latviešu kultūras pieskārienu. Somu koklētājs bija Latvijā, mācoties latviešu koklēšanu, bija tādā sajūsmā par to, ka latviešu koklēm ir viena īpaša basa stīga, kas visu laiku skan līdzi. Tad viņš teica, ka tā ir lieliska doma, mums Somijā tā nav. Meistaram viņš teica - taisām kokli ar vienu. Padomāja, varbūt ar divām, nē - taisi ar četrām basa stīgām, kuras visu laiku var skandināt līdzi. Tā man arī bija līdzi paņēmusies.”

Viņš saka, ka Latvijā kokles attīstība ir spēcīgā un augošā pozīcijā. Valdis Muktupāvels: “Ja mēs padomājam, ka, piemēram, 1979. gadā bija tikai koncertkokles, par tradicionālajām koklēm praktiski gandrīz neviens tādā publiskā telpā nerunāja, tad šobrīd, kad ir jau ir simtiem koklētāju, kad ir desmit labu kokļu meistaru - tā ir lieliska situācija uz Latvijas iedzīvotāju skaita. Ne velti simboliski kokles ir tas nacionālais instruments, bet ne tikai kā simbols, bet arī kā reāls mūzikas instruments, kas ienācis kultūras dzīvē.” 

Galvenā pasākuma vaininiece ir etnomūzikoloģe un viena no labākajām Latvijas koklētājām Laima Jansone: “Es ļoti priecājos, ka mēs šogad tikāmies jau sesto reizi. Par to jau īpaši paldies Valmieras novadam. Šī ir pa visam īpaša iespēja, jo tie, kas bija koncertā, tad viņi varēja baudīt šo absolūto daudzveidību, par ko ikdienā nemaz nenojaušam. Man liekas, ka tā ir viena fantastiska iespēja, ka visi šie cilvēki var sanākt vienkopus un uzzināt, kas notiek, arī dalīties tajā, ko viņi dara. Arī mūsu šodienas moto bija tāds, ka tradīcija ir vārds par individualitāti. Nevis mēs visi spēlējam pilnīgi vienādi, bet katrs spējam paust savas personības īpašo daļiņu un tomēr dziedāt visi kopā.”

Laima Jansone saka - nākamgad turpināsim šo tradīciju, kur var satikties jaunie koklētāji ar pieredzējušiem. Runājot par ārzemju viesiem, Laima plāno, ka nākamgad tos papildinās vairāki koklētāji no Lietuvas un Igaunijas.